← mn11 
 mn13 →

MN12 mahāsiṃhanādasūtram

Summary: In response to Sunakṣatra’s disparaging claims, the Buddha proclaims his supreme spiritual authority, detailing the ten powers of a Tathāgata (daśabala), the four intrepidities (caturvaiśāradya), and his knowledge of the realms of rebirth. He recounts his past rigorous mortifications to prove that extreme asceticism cannot yield awakening, demonstrating that supreme enlightenment is attained solely through moral virtue, mental concentration, and liberating discernment.

मध्यमनिकाये मूलपञ्चाशत्पाठे सिंहनादवर्गे महासिंहनादसूत्रं द्वितीयम्

एवं मया श्रुतम् — एकस्मिन्समये भगवान्वैशाल्यां विहरति स्म बहिर्नगरेऽपरपुरे वनषण्डे। तेन खलु पुनः समयेन सुनक्षत्रो लिच्छविपुत्रोऽचिरप्रक्रान्तोऽभूदस्माद्धर्मविनयात्। स वैशाल्यां परिषद्येवं वाचमभाषिष्ट — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानम्, यस्मै च खल्वस्यार्थाय धर्मो देशितः स निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयायेति।

अथ खल्वायुष्मान्शारिपुत्रः पूर्वाह्णसमये निवास्य पात्रचीवरमादाय वैशालीं पिण्डाय प्राविक्षत्। अश्रौषीत्खल्वायुष्मान्शारिपुत्रः सुनक्षत्रस्य लिच्छविपुत्रस्य वैशाल्यां परिषद्येवं वाचं भाषमाणस्य — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानम्, यस्मै च खल्वस्यार्थाय धर्मो देशितः स निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयायेति।

अथ खल्वायुष्मान्शारिपुत्रो वैशाल्यां पिण्डाय चरित्वा पश्चाद्भक्तं पिण्डपातप्रतिक्रान्तो येन भगवांस्तेनोपसमक्रमीत्, उपसंक्रम्य भगवन्तमभिवाद्यैकान्ते न्यषदत्। एकान्ते निषण्णः खल्वायुष्मान्शारिपुत्रो भगवन्तमेतदवोचत् — सुनक्षत्रो भदन्त लिच्छविपुत्रोऽचिरप्रक्रान्तोऽस्माद्धर्मविनयात्, स वैशाल्यां परिषद्येवं वाचं भाषते — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानम्, यस्मै च खल्वस्यार्थाय धर्मो देशितः स निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयायेति।

क्रोधनो ह्येष शारिपुत्र सुनक्षत्रो मोघपुरुषः, क्रोधाच्च पुनरस्यैषा वाग्भाषिता। अवर्णं भाषिष्य इति खलु शारिपुत्र सुनक्षत्रो मोघपुरुषो वर्णमेव तथागतस्य भाषते। वर्णो ह्येष शारिपुत्र तथागतस्य य एवं वदेत् — यस्मै च खल्वस्यार्थाय धर्मो देशितः स निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयायेति।

अयमपि हि नाम शारिपुत्र सुनक्षत्रस्य मोघपुरुषस्य मयि धर्मान्वयो न भविष्यति — इत्यपि स भगवानर्हन्सम्यक्संबुद्धो विद्याचरणसंपन्नः सुगतो लोकविदनुत्तरः पुरुषदम्यसारथिः शास्ता देवमनुष्याणां बुद्धो भगवानिति।

अयमपि हि नाम शारिपुत्र सुनक्षत्रस्य मोघपुरुषस्य मयि धर्मान्वयो न भविष्यति — इत्यपि स भगवाननेकविधमृद्धिविधं प्रत्यनुभवति — एकोऽपि भूत्वा बहुधा भवति, बहुधापि भूत्वैको भवति, आविर्भावं तिरोभावम्, तिरोकुड्यं तिरःप्राकारं तिरःपर्वतमसज्यमानो गच्छति तद्यथाप्याकाशे, पृथिव्यामप्युन्मज्जननिमज्जनं करोति तद्यथाप्यप्सु, अप्स्वप्यभिद्यमानो गच्छति तद्यथापि पृथिव्याम्, आकाशेऽपि पर्यङ्केण क्रामति तद्यथापि पक्षी शकुनिः, इमावपि चन्द्रसूर्यावेवम्महर्द्धिकावेवम्महानुभावौ पाणिना परिमृशति परिमार्ष्टि, यावद्ब्रह्मलोकादपि कायेन वशं वर्तयतीति।

अयमपि हि नाम शारिपुत्र सुनक्षत्रस्य मोघपुरुषस्य मयि धर्मान्वयो न भविष्यति — इत्यपि स भगवान्दिव्येन श्रोत्रधातुना विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेणोभौ शब्दौ शृणोति — दिव्यौ च मानुषौ च, यौ दूरेऽन्तिके चेति।

अयमपि हि नाम शारिपुत्र सुनक्षत्रस्य मोघपुरुषस्य मयि धर्मान्वयो न भविष्यति — इत्यपि स भगवान्परसत्त्वानां परपुद्गलानां चेतसा चेतः परीत्य प्रजानाति — सरागं वा चित्तं सरागं चित्तमिति प्रजानाति, वीतरागं वा चित्तं वीतरागं चित्तमिति प्रजानाति, सद्वेषं वा चित्तं सद्वेषं चित्तमिति प्रजानाति, वीतद्वेषं वा चित्तं वीतद्वेषं चित्तमिति प्रजानाति, समोहं वा चित्तं समोहं चित्तमिति प्रजानाति, वीतमोहं वा चित्तं वीतमोहं चित्तमिति प्रजानाति, संक्षिप्तं वा चित्तं संक्षिप्तं चित्तमिति प्रजानाति, विक्षिप्तं वा चित्तं विक्षिप्तं चित्तमिति प्रजानाति, महद्गतं वा चित्तं महद्गतं चित्तमिति प्रजानाति, अमहद्गतं वा चित्तममहद्गतं चित्तमिति प्रजानाति, सोत्तरं वा चित्तं सोत्तरं चित्तमिति प्रजानाति, अनुत्तरं वा चित्तमनुत्तरं चित्तमिति प्रजानाति, समाहितं वा चित्तं समाहितं चित्तमिति प्रजानाति, असमाहितं वा चित्तमसमाहितं चित्तमिति प्रजानाति, विमुक्तं वा चित्तं विमुक्तं चित्तमिति प्रजानाति, अविमुक्तं वा चित्तमविमुक्तं चित्तमिति प्रजानातीति।

दश खलु पुनरिमानि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलानि यैर्बलैः समन्वागतस्तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति। कतमानि दश?

इह शारिपुत्र तथागतः स्थानं च स्थानत्वेनास्थानं चास्थानत्वेन यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतः स्थानं च स्थानत्वेनास्थानं चास्थानत्वेन यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतोऽतीतानागतप्रत्युत्पन्नानां कर्मसमादानानां स्थानशो हेतुशो विपाकं यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतोऽतीतानागतप्रत्युत्पन्नानां कर्मसमादानानां स्थानशो हेतुशो विपाकं यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतः सर्वत्रगामिनीं प्रतिपदं यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतः सर्वत्रगामिनीं प्रतिपदं यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतोऽनेकधातुनानाधातुलोकं यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतोऽनेकधातुनानाधातुलोकं यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतः सत्त्वानां नानाधिमुक्तिकतां यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतः सत्त्वानां नानाधिमुक्तिकतां यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतः परसत्त्वानां परपुद्गलानामिन्द्रियपरापरत्वं यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतः परसत्त्वानां परपुद्गलानामिन्द्रियपरापरत्वं यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतो ध्यानविमोक्षसमाधिसमापत्तीनां संक्लेशं व्यवदानं व्युत्थानं यथाभूतं प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतो ध्यानविमोक्षसमाधिसमापत्तीनां संक्लेशं व्यवदानं व्युत्थानं यथाभूतं प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतोऽनेकविधं पूर्वनिवासमनुस्मरति, तद्यथेदम् — एकामपि जातिं द्वे अपि जाती तिस्रोऽपि जातीश्चतस्रोऽपि जातीः पञ्चापि जातीर्दशापि जातीर्विंशतिमपि जातीस्त्रिंशतमपि जातीश्चत्वारिंशतमपि जातीः पञ्चाशतमपि जातीर्जातिशतमपि जातिसहस्रमपि जातिशतसहस्रमप्यनेकानपि संवर्तकल्पानेकानपि विवर्तकल्पानेकानपि संवर्तविवर्तकल्पान् — अमुत्रासमेवंनामैवंगोत्र एवंवर्ण एवमाहार एवंसुखदुःखप्रतिसंवेद्येवमायुःपर्यन्तः, स ततश्च्युतोऽमुत्रोदपत्सि, तत्राप्यासमेवंनामैवंगोत्र एवंवर्ण एवमाहार एवंसुखदुःखप्रतिसंवेद्येवमायुःपर्यन्तः, स ततश्च्युत इहोपपन्न इति। इति साकारं सोद्देशमनेकविधं पूर्वनिवासमनुस्मरति। यदपि शारिपुत्र तथागतोऽनेकविधं पूर्वनिवासमनुस्मरति, तद्यथेदम् — एकामपि जातिं द्वे अपि जाती (पूर्ववत्) इति साकारं सोद्देशमनेकविधं पूर्वनिवासमनुस्मरति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागतो दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण सत्त्वान्पश्यति च्यवमानानुपपद्यमानान्हीनान्प्रणीतान्सुवर्णान्दुर्वर्णान्सुगतान्दुर्गतान्यथाकर्मोपगान्सत्त्वान्प्रजानाति — इमे वत भवन्तः सत्त्वाः कायदुश्चरितेन समन्वागता वाग्दुश्चरितेन समन्वागता मनोदुश्चरितेन समन्वागता आर्याणामुपवादका मिथ्यादृष्टयो मिथ्यादृष्टिकर्मसमादानाः, ते कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपन्नाः, इमे वा पुनर्भवन्तः सत्त्वाः कायसुचरितेन समन्वागता वाक्सुचरितेन समन्वागता मनःसुचरितेन समन्वागता आर्याणामनुपवादकाः सम्यग्दृष्टयः सम्यग्दृष्टिकर्मसमादानाः, ते कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपन्ना इति। इति दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण सत्त्वान्पश्यति च्यवमानानुपपद्यमानान्हीनान्प्रणीतान्सुवर्णान्दुर्वर्णान्सुगतान्दुर्गतान्यथाकर्मोपगान्सत्त्वान्प्रजानाति। यदपि शारिपुत्र तथागतो दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण सत्त्वान्पश्यति च्यवमानानुपपद्यमानान्हीनान्प्रणीतान्सुवर्णान्दुर्वर्णान्सुगतान्दुर्गतान्यथाकर्मोपगान्सत्त्वान्प्रजानाति — इमे वत भवन्तः सत्त्वाः कायदुश्चरितेन समन्वागता वाग्दुश्चरितेन समन्वागता मनोदुश्चरितेन समन्वागता आर्याणामुपवादका मिथ्यादृष्टयो मिथ्यादृष्टिकर्मसमादानाः, ते कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपन्नाः, इमे वा पुनर्भवन्तः सत्त्वाः कायसुचरितेन समन्वागता वाक्सुचरितेन समन्वागता मनःसुचरितेन समन्वागता आर्याणामनुपवादकाः सम्यग्दृष्टयः सम्यग्दृष्टिकर्मसमादानाः, ते कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपन्ना इति, इति दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण सत्त्वान्पश्यति च्यवमानानुपपद्यमानान्हीनान्प्रणीतान्सुवर्णान्दुर्वर्णान्सुगतान्दुर्गतान्यथाकर्मोपगान्सत्त्वान्प्रजानाति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

पुनश्चापरं शारिपुत्र तथागत आस्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरति। यदपि शारिपुत्र तथागत आस्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरति, इदमपि शारिपुत्र तथागतस्य तथागतबलं भवति यद्बलमागम्य तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

इमानि खलु शारिपुत्र दश तथागतस्य तथागतबलानि यैर्बलैः समन्वागतस्तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

यः खलु मां शारिपुत्रैवं जानन्तमेवं पश्यन्तमेवं वदेत् — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानमिति, तां शारिपुत्र वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये। तद्यथापि शारिपुत्र भिक्षुः शीलसंपन्नः समाधिसंपन्नः प्रज्ञासंपन्नो दृष्ट एव धर्म आज्ञामाराधयेत्, एवंसंपदमिदं शारिपुत्र वदामि — तां वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये।

चत्वारीमानि शारिपुत्र तथागतस्य वैशारद्यानि यैर्वैशारद्यैः समन्वागतस्तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति। कतमानि चत्वारि?

सम्यक्संबुद्धस्य ते प्रतिजानानस्येमे धर्मा अनभिसंबुद्धा इति — तत्र वत मां श्रमणो वा ब्राह्मणो वा देवो वा मारो वा ब्रह्मा वा कश्चिद्वा लोके सहधर्मेण प्रतिचोदयिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

क्षीणास्रवस्य ते प्रतिजानानस्येम आस्रवा अपरिक्षीणा इति — तत्र वत मां श्रमणो वा ब्राह्मणो वा देवो वा मारो वा ब्रह्मा वा कश्चिद्वा लोके सहधर्मेण प्रतिचोदयिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

ये खलु पुनस्तेऽन्तरायिका धर्मा उक्ताः, ते प्रतिसेवमानस्य नालमन्तरायायेति — तत्र वत मां श्रमणो वा ब्राह्मणो वा देवो वा मारो वा ब्रह्मा वा कश्चिद्वा लोके सहधर्मेण प्रतिचोदयिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

यस्मै खलु पुनस्तेऽर्थाय धर्मो देशितः, स न निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयायेति — तत्र वत मां श्रमणो वा ब्राह्मणो वा देवो वा मारो वा ब्रह्मा वा कश्चिद्वा लोके सहधर्मेण प्रतिचोदयिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

इमानि खलु शारिपुत्र चत्वारि तथागतस्य वैशारद्यानि यैर्वैशारद्यैः समन्वागतस्तथागत आर्षभं स्थानं प्रतिजानीते, परिषत्सु सिंहनादं नदति, ब्रह्मचक्रं प्रवर्तयति।

यः खलु मां शारिपुत्रैवं जानन्तमेवं पश्यन्तमेवं वदेत् — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानमिति, तां शारिपुत्र वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये। तद्यथापि शारिपुत्र भिक्षुः शीलसंपन्नः समाधिसंपन्नः प्रज्ञासंपन्नो दृष्ट एव धर्म आज्ञामाराधयेत्, एवंसंपदमिदं शारिपुत्र वदामि — तां वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये।

अष्टौ खल्विमाः शारिपुत्र परिषदः। कतमा अष्टौ? क्षत्रियपरिषत्, ब्राह्मणपरिषत्, गृहपतिपरिषत्, श्रमणपरिषत्, चातुर्महाराजिकपरिषत्, त्रायस्त्रिंशपरिषत्, मारपरिषत्, ब्रह्मपरिषत् — इमाः खलु शारिपुत्राष्टौ परिषदः। एभिः खलु शारिपुत्र चतुर्भिर्वैशारद्यैः समन्वागतस्तथागत इमा अष्टौ परिषद् उपसंक्रामत्यध्यवगाहते। अभिजानामि खलु पुनरहं शारिपुत्रानेकशतां क्षत्रियपरिषदमुपसंक्रमितुम्। तत्रापि मया संनिषण्णपूर्वं चैव संलपितपूर्वं च संकथा च समापन्नपूर्वा। तत्र वत मां भयं वा शारद्यं वावक्रमिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

अभिजानामि खलु पुनरहं शारिपुत्रानेकशतां ब्राह्मणपरिषदं (पूर्ववत्) गृहपतिपरिषदं (पूर्ववत्) श्रमणपरिषदं (पूर्ववत्) चातुर्महाराजिकपरिषदं (पूर्ववत्) त्रायस्त्रिंशपरिषदं (पूर्ववत्) मारपरिषदं (पूर्ववत्) ब्रह्मपरिषदमुपसंक्रमितुम्। तत्रापि मया संनिषण्णपूर्वं चैव संलपितपूर्वं च संकथा च समापन्नपूर्वा। तत्र वत मां भयं वा शारद्यं वावक्रमिष्यतीति निमित्तमेतच्छारिपुत्र न समनुपश्यामि। एतदहं शारिपुत्र निमित्तमसमनुपश्यन्क्षेमप्राप्तोऽभयप्राप्तो वैशारद्यप्राप्तो विहरामि।

यः खलु मां शारिपुत्रैवं जानन्तमेवं पश्यन्तमेवं वदेत् — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानमिति, तां शारिपुत्र वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये। तद्यथापि शारिपुत्र भिक्षुः शीलसंपन्नः समाधिसंपन्नः प्रज्ञासंपन्नो दृष्ट एव धर्म आज्ञामाराधयेत्, एवंसंपदमिदं शारिपुत्र वदामि — तां वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये।

चतस्रः खल्विमाः शारिपुत्र योनयः। कतमाश्चतस्रः? अण्डजा योनिः, जरायुजा योनिः, संस्वेदजा योनिः, औपपातिका योनिः। कतमा च शारिपुत्राण्डजा योनिः? ये खलु ते शारिपुत्र सत्त्वा अण्डकोशमभिनिर्भिद्य जायन्ते — इयमुच्यते शारिपुत्राण्डजा योनिः। कतमा च शारिपुत्र जरायुजा योनिः? ये खलु ते शारिपुत्र सत्त्वा बस्तिकोशमभिनिर्भिद्य जायन्ते — इयमुच्यते शारिपुत्र जरायुजा योनिः। कतमा च शारिपुत्र संस्वेदजा योनिः? ये खलु ते शारिपुत्र सत्त्वाः पूतिमत्स्ये वा जायन्ते पूतिकुणपे वा पूतिकुल्माषे वा चन्दनिकायां वोलिगल्ले वा जायन्ते — इयमुच्यते शारिपुत्र संस्वेदजा योनिः। कतमा च शारिपुत्रौपपातिका योनिः? देवा नैरयिका एके च मनुष्या एके च विनिपातिकाः — इयमुच्यते शारिपुत्रौपपातिका योनिः। इमाः खलु शारिपुत्र चतस्रः योनयः।

यः खलु मां शारिपुत्रैवं जानन्तमेवं पश्यन्तमेवं वदेत् — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानमिति, तां शारिपुत्र वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये। तद्यथापि शारिपुत्र भिक्षुः शीलसंपन्नः समाधिसंपन्नः प्रज्ञासंपन्नो दृष्ट एव धर्म आज्ञामाराधयेत्, एवंसंपदमिदं शारिपुत्र वदामि — तां वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये।

पञ्च खल्विमाः शारिपुत्र गतयः। कतमाः पञ्च? निरयः, तिर्यग्योनिः, प्रेतविषयः, मनुष्याः, देवाः। निरयं चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, निरयगामिनं च मार्गं निरयगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्च कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपद्यते तच्च प्रजानामि। तिर्यग्योनिं चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, तिर्यग्योनिगामिनं च मार्गं तिर्यग्योनिगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्च कायस्य भेदात्परं मरणात्तिर्यग्योनिमुपपद्यते तच्च प्रजानामि। प्रेतविषयं चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, प्रेतविषयगामिनं च मार्गं प्रेतविषयगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्च कायस्य भेदात्परं मरणात्प्रेतविषयमुपपद्यते तच्च प्रजानामि। मनुष्यांश्चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, मनुष्यलोकगामिनं च मार्गं मनुष्यलोकगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्च कायस्य भेदात्परं मरणान्मनुष्येषूपपद्यते तच्च प्रजानामि। देवांश्चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, देवलोकगामिनं च मार्गं देवलोकगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्च कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपद्यते तच्च प्रजानामि। निर्वाणं चाहं शारिपुत्र प्रजानामि, निर्वाणगामिनं च मार्गं निर्वाणगामिनीं च प्रतिपदम्, यथा प्रतिपन्नश्चास्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरति तच्च प्रजानामि।

इहाहं शारिपुत्रैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपन्नमेकान्तदुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्राङ्गारकर्पूः साधिकपौरुषी पूर्णाङ्गाराणां वीतार्चिषां वीतधूमानाम्, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तामेवाङ्गारकर्पूं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथायं भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेमामेवाङ्गारकर्पूमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तस्यामङ्गारकर्प्वां पतितमेकान्तदुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणादपायं दुर्गतिं विनिपातं निरयमुपपन्नमेकान्तदुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्।

इह पुनरहं शारिपुत्रैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्तिर्यग्योनिमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्तिर्यग्योनिमुपपन्नं दुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्र गूथकूपः साधिकपौरुषः पूर्णो गूथस्य, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तमेव गूथकूपं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथायं भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेममेव गूथकूपमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तस्मिन्गूथकूपे पतितं दुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्तिर्यग्योनिमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्तिर्यग्योनिमुपपन्नं दुःखास्तीव्राः कटुका वेदना वेदयमानम्।

इह पुनरहं शारिपुत्रैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्प्रेतविषयमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्प्रेतविषयमुपपन्नं दुःखबहुला वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्र वृक्षो विषमे भूमिभागे जातस्तनुपत्रपलाशः कर्बुरच्छायः, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तमेव वृक्षं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथायं भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेममेव वृक्षमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तस्य वृक्षस्य छायायां निषण्णं वा निपन्नं वा दुःखबहुला वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्प्रेतविषयमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्प्रेतविषयमुपपन्नं दुःखबहुला वेदना वेदयमानम्।

इह पुनरहं शारिपुत्रैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणान्मनुष्येषूपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणान्मनुष्येषूपपन्नं सुखबहुला वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्र वृक्षः समे भूमिभागे जातो बहलपत्रपलाशः सान्द्रच्छायः, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तमेव वृक्षं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथायं भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेममेव वृक्षमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तस्य वृक्षस्य छायायां निषण्णं वा निपन्नं वा सुखबहुला वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणान्मनुष्येषूपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणान्मनुष्येषूपपन्नं सुखबहुला वेदना वेदयमानम्।

इह पुनरहं शारिपुत्रैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपन्नमेकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्र प्रासादः, तत्र स्यात्कूटागारमुल्लिप्तावलिप्तं निवातं स्पृष्टार्गलं पिहितवातायनम्, तत्र स्यात्पर्यङ्को गोणकास्तृतः पटिकास्तृतः पटलिकास्तृतः कदलीमृगप्रवरप्रत्यास्तरणः सोत्तरच्छद उभयतो लोहितकोपधानः, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तमेव प्रासादं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथायं भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेममेव प्रासादमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तस्मिन्प्रासादे तस्मिन्कूटागारे तस्मिन्पर्यङ्के निषण्णं वा निपन्नं वैकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथा कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपत्स्यत इति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेन दिव्येन चक्षुषा विशुद्धेनातिक्रान्तमानुष्यकेण कायस्य भेदात्परं मरणात्सुगतिं स्वर्गं लोकमुपपन्नमेकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्।

इह पुनरहं शारिपुत्रैकं पुद्गलं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथास्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरिष्यतीति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेनास्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरन्तमेकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्। तद्यथापि शारिपुत्र पुष्करिण्यच्छोदका शातोदका शीतोदका श्वेतका सुप्रतीर्था रमणीया, अविदूरे चास्यास्तीव्रो वनषण्डः, अथ पुरुष आगच्छेद्घर्माभितप्तो घर्मपरीतः क्लान्तस्तृषितः पिपासित एकायनेन मार्गेण तामेव पुष्करिणीं प्रणिधाय। तमेनं चक्षुष्मान्पुरुषो दृष्ट्वैवं वदेत् — तथा भवान्पुरुषः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथेमामेव पुष्करिणीमागमिष्यतीति। तमेनं पश्येदपरेण समयेन तां पुष्करिणीमवगाह्य स्नात्वा च पीत्वा च सर्वदरथक्लमथपरिदाहं प्रतिप्रस्रभ्य प्रत्युत्तीर्य तस्मिन्वनषण्डे निषण्णं वा निपन्नं वैकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्। एवमेव खल्वहं शारिपुत्रेहैकं पुद्गलमेवं चेतसा चेतः परीत्य प्रजानामि — तथायं पुद्गलः प्रतिपन्नस्तथा चेर्ते तं च मार्गं समारूढो यथास्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरिष्यतीति। तमेनं पश्याम्यपरेण समयेनास्रवाणां क्षयादनास्रवां चेतोविमुक्तिं प्रज्ञाविमुक्तिं दृष्ट एव धर्मे स्वयमभिज्ञाय साक्षात्कृत्वोपसंपद्य विहरन्तमेकान्तसुखा वेदना वेदयमानम्। इमाः खलु शारिपुत्र पञ्च गतयः।

यः खलु मां शारिपुत्रैवं जानन्तमेवं पश्यन्तमेवं वदेत् — नास्ति श्रमणस्य गौतमस्योत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषः, तर्कपर्याहतं श्रमणो गौतमो धर्मं देशयति मीमांसानुचरितं स्वयंप्रतिभानमिति, तां शारिपुत्र वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये। तद्यथापि शारिपुत्र भिक्षुः शीलसंपन्नः समाधिसंपन्नः प्रज्ञासंपन्नो दृष्ट एव धर्म आज्ञामाराधयेत्, एवंसंपदमिदं शारिपुत्र वदामि — तां वाचमप्रहाय तच्चित्तमप्रहाय तां दृष्टिमप्रतिनिःसृज्य यथाभृतं निक्षिप्त एवं निरये।

अभिजानामि खलु पुनरहं शारिपुत्र चतुरङ्गसमन्वागतं ब्रह्मचर्यं चरितुम् — तपस्वी खल्वभूवं परमतपस्वी, रूक्षः खल्वभूवं परमरूक्षः, जुगुप्सी खल्वभूवं परमजुगुप्सी, प्रविविक्तः खल्वभूवं परमप्रविविक्तः। तत्र खलु मे इदं शारिपुत्र तपस्वितायामभूत् — अचेलकोऽभूवं मुक्ताचारो हस्तापलेखनः, नैहिभदन्तिको न तिष्ठभदन्तिकः, नाभिहृतं नोद्दिश्यकृतं न निमन्त्रणमभ्यनन्दम्। सोऽहं न कुम्भीमुखात्प्रत्यग्रहीषम्, न कलोपीमुखात्प्रत्यग्रहीषम्, नैलकमन्तरम्, न दण्डमन्तरम्, न मुसलमन्तरम्, न द्वयोर्भुञ्जानयोः, न गर्भिण्याः, न पाययन्त्याः, न पुरुषान्तरगतायाः, न संकीर्तिषु, न यत्र श्वोपस्थितोऽभूत्, न यत्र मक्षिकाः षण्डषण्डचारिण्यः, न मत्स्यं न मांसं न सुरां न मैरेयं न तुषोदकमपायम्। स एकागारिको वाभूवमेकालोपिकः, द्वागारिको वाभूवं द्व्यालोपिकः (पूर्ववत्) सप्तागारिको वाभूवं सप्तालोपिकः, एकयापि दत्त्या यापयामास, द्वाभ्यामपि दत्तीभ्यां यापयामास (पूर्ववत्) सप्तभिरपि दत्तीभिर्यापयामास, ऐकाहिकमप्याहारमाहारयम्, द्व्याहिकमप्याहारमाहारयम् (पूर्ववत्) साप्ताहिकमप्याहारमाहारयम्, इत्येवंरूपमर्धमासिकमपि पर्यायभक्तभोजनानुयोगमनुयुक्तो व्यहरम्।

स शाकभक्षो वाभूवम्, श्यामाकभक्षो वाभूवम्, नीवारभक्षो वाभूवम्, दर्दुरभक्षो वाभूवम्, हठभक्षो वाभूवम्, कणभक्षो वाभूवम्, आचामभक्षो वाभूवम्, पिण्याकभक्षो वाभूवम्, तृणभक्षो वाभूवम्, गोमयभक्षो वाभूवम्, वनमूलफलाहारो यापयामास प्रवृत्तफलभोजी।

स शाणान्यपि धारयामास, मसाणान्यपि धारयामास, शवदूष्याण्यपि धारयामास, पांसुकूलान्यपि धारयामास, तिरीटान्यपि धारयामास, अजिनमपि धारयामास, अजिनक्षिपमपि धारयामास, कुशचीरमपि धारयामास, वाकचीरमपि धारयामास, फलकचीरमपि धारयामास, केशकम्बलमपि धारयामास, वालकम्बलमपि धारयामास, उलूकपक्षमपि धारयामास, केशश्मश्रुलोचकोऽप्यभूवं केशश्मश्रुलोचनानुयोगमनुयुक्तः, ऊर्ध्वस्थकोऽप्यभूवमासनप्रतिक्षिप्तः, उत्कुटुकिकोऽप्यभूवमुत्कुटुकप्रधानमनुयुक्तः, कण्टकापाश्रयिकोऽप्यभूवं कण्टकापाश्रये शय्यामकल्पयम्, सायंतृतीयकमप्युदकावरोहणानुयोगमनुयुक्तो व्यहरम् — इत्येवंरूपमनेकविधं कायस्यातापनपरितापनानुयोगमनुयुक्तो व्यहरम्। इदं खलु मे शारिपुत्र तपस्वितायामभूत्।

तत्र खलु मे इदं शारिपुत्र रूक्षेऽभूत् — अनेकवर्षगणिकं रजोजल्लं काये संनिचितमभूत्पर्पटिकाजातम्। तद्यथापि शारिपुत्र तिन्दुकस्थाणुरनेकवर्षगणिकः संनिचितो भवति पर्पटिकाजातः, एवमेव खलु मे शारिपुत्रानेकवर्षगणिकं रजोजल्लं काये संनिचितमभूत्पर्पटिकाजातम्। तस्य मम शारिपुत्र नैवमभूत् — अहो वताहमिदं रजोजल्लं पाणिना परिमृज्याम्, अन्ये वा पुनर्म इदं रजोजल्लं पाणिना परिमृज्युरिति। एवमपि मे शारिपुत्र नाभूत्। इदं खलु मे शारिपुत्र रूक्षेऽभूत्।

तत्र खलु मे इदं शारिपुत्र जुगुप्सायामभूत् — स खल्वहं शारिपुत्र स्मृत एवाभ्यक्रमीषं स्मृत एव प्रत्यक्रमीषम्, यावदुदकबिन्दावपि मे दया प्रत्युपस्थिताभूत् — माहं क्षुद्रकान्प्राणिनो विषमगतान्संघातमापीपदम्। इदं खलु मे शारिपुत्र जुगुप्सायामभूत्।

तत्र खलु मे इदं शारिपुत्र प्रविविक्तेऽभूत् — स खल्वहं शारिपुत्रान्यतरदरण्यमायतनमवगाह्य व्यहरम्। यदाद्राक्षं गोपालकं वा पशुपालकं वा तृणहारकं वा काष्ठहारकं वा वनकर्मिकं वा, वनेन वनं गहनेन गहनं निम्नेन निम्नं स्थलेन स्थलं संप्रापतम्। तत्कस्य हेतोः? मा मां ते दर्शन्नहं च मा तान्दर्शमिति। तद्यथापि शारिपुत्रारण्यको मृगो मनुष्यान्दृष्ट्वा वनेन वनं गहनेन गहनं निम्नेन निम्नं स्थलेन स्थलं संपतति, एवमेव खल्वहं शारिपुत्र यदाद्राक्षं गोपालकं वा पशुपालकं वा तृणहारकं वा काष्ठहारकं वा वनकर्मिकं वा, वनेन वनं गहनेन गहनं निम्नेन निम्नं स्थलेन स्थलं संप्रापतम्। तत्कस्य हेतोः? मा मां ते दर्शन्नहं च मा तान्दर्शमिति। इदं खलु मे शारिपुत्र प्रविविक्तेऽभूत्।

स खल्वहं शारिपुत्र ये ते गोष्ठाः प्रस्थितगावोऽपगतगोपालकाः, तत्र चतुष्कुण्डिक उपसंक्रम्य यानि तानि वत्सकानां तरुणकानां धेनुपकानां गोमयानि तानि खल्वाहारयम्। यावच्च मे शारिपुत्र स्वकं मूत्रकरीषमपर्यात्तमभूत्, स्वकमेव खलु मूत्रकरीषमाहारयम्। इदं खलु मे शारिपुत्र महाविकृतभोजनेऽभूत्।

स खल्वहं शारिपुत्रान्यतरं भीषणकं वनषण्डमवगाह्य व्यहरम्। तत्र खल्विदं शारिपुत्र भीषणकस्य वनषण्डस्य भीषणकत्वमभूत् — यः कश्चिदवीतरागस्तं वनषण्डं प्रविशति, प्रायेण लोमानि हृष्यन्ति। स खल्वहं शारिपुत्र यास्ता रात्रयः शीता हैमन्तिका अन्तराष्टका हिमपातसमयास्तथारूपासु रात्रिषु रात्रावभ्यवकाशे व्यहरम्, दिवा वनषण्डे; ग्रीष्माणां पश्चिमे मासे दिवाभ्यवकाशे व्यहरम्, रात्रौ वनषण्डे। अपि खलु मां शारिपुत्रेयमनाश्चर्यगाथा प्रत्यभात्पूर्वमश्रुतपूर्वा —

स्ववतप्तोऽवशीनश्च एको भीषणके वने। नग्नो न चाग्निमासीन एषणाप्रसृतो मुनिरिति॥

स खल्वहं शारिपुत्र श्मशाने शय्यामकल्पयं शवास्थीन्युपधाय। अपि खलु मां शारिपुत्र गोमण्डला उपसंक्रम्यावष्ठीवन्त्यपि, अवमूत्रयन्त्यपि, पांसुनाप्यवकिरन्ति, कर्णस्रोतसोरपि शलाकां प्रवेशयन्ति। न खलु पुनरहं शारिपुत्राभिजानामि तेषु पापकं चित्तमुत्पादयितुम्। इदं खलु मे शारिपुत्रोपेक्षाविहारेऽभूत्।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — आहारेण शुद्धिरिति। त एवमाहुः — कोलैर्यापयाम इति। ते कोलमपि खादन्ति, कोलचूर्णमपि खादन्ति, कोलोदकमपि पिबन्ति — अनेकविधामपि कोलविकृतिं परिभुञ्जते। अभिजानामि खलु पुनरहं शारिपुत्रैकमेव कोलमाहारमाहारयितुम्। स्यात्खलु पुनस्ते शारिपुत्रैवम् — महान्नूनं तेन समयेन कोलोऽभूदिति। न खलु पुनरेतच्छारिपुत्रैवं द्रष्टव्यम्। तदाप्येतावत्परम एव कोलोऽभूत्तद्यथाप्येतर्हि। तस्य मम शारिपुत्रैकमेव कोलमाहारमाहारयतोऽधिमात्रकृशिमानं प्राप्तः कायोऽभूत्। तद्यथापि नामाशीतिकपर्वाणि वा कालपर्वाणि वा, एवमेव खलु मेऽङ्गप्रत्यङ्गान्यभूवंस्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नामोष्ट्रपदम्, एवमेव खलु म आनिषदमभूत्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम वर्तनावली, एवमेव खलु मे पृष्ठकण्टक उन्नतावनतोऽभूत्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम जरच्छालाया गोपानस्योऽवलुग्नविलुग्ना भवन्ति, एवमेव खलु मे पर्शुका अवलुग्नविलुग्ना अभूवंस्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम गम्भीर उदपान उदकतारका गम्भीरगता अवक्षायिका दृश्यन्ते, एवमेव खलु मेऽक्षिकूपयोरक्षितारके गम्भीरगते अवक्षायिके अदृश्येतां तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम तिक्तकालाबुरामकच्छिन्नो वातातपेन संस्फुटितो भवति संम्लानः, एवमेव खलु मे शीर्षच्छविः संस्फुटिताभूत्संम्लाना तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्रोदरच्छविं परिम्रक्ष्यामीति पृष्ठकण्टकमेव पर्यग्रहीषम्, पृष्ठकण्टकं परिम्रक्ष्यामीत्युदरच्छविमेव पर्यग्रहीषम्, यावत्खलु मे शारिपुत्रोदरच्छविः पृष्ठकण्टकमालिनाभूत्तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्र वर्चो वा मूत्रं वा करिष्यामीति तत्रैवावकुब्जः प्रापतं तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्र तमेव कायमाश्वासयन्पाणिना गात्राण्यन्वमार्जम्। तस्य मम शारिपुत्र पाणिना गात्राण्यनुमार्जतः पूतिमूलानि लोमानि कायादपतंस्तयैवाल्पाहारतया।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — आहारेण शुद्धिरिति। त एवमाहुः — मुद्गैर्यापयामः (पूर्ववत्) तिलैर्यापयामः (पूर्ववत्) तण्डुलैर्यापयाम इति। ते तण्डुलमपि खादन्ति, तण्डुलचूर्णमपि खादन्ति, तण्डुलोदकमपि पिबन्ति — अनेकविधामपि तण्डुलविकृतिं परिभुञ्जते। अभिजानामि खलु पुनरहं शारिपुत्रैकमेव तण्डुलमाहारमाहारयितुम्। स्यात्खलु पुनस्ते शारिपुत्रैवम् — महान्नूनं तेन समयेन तण्डुलोऽभूदिति। न खलु पुनरेतच्छारिपुत्रैवं द्रष्टव्यम्। तदाप्येतावत्परम एव तण्डुलोऽभूत्तद्यथाप्येतर्हि। तस्य मम शारिपुत्रैकमेव तण्डुलमाहारमाहारयतोऽधिमात्रकृशिमानं प्राप्तः कायोऽभूत्। तद्यथापि नामाशीतिकपर्वाणि वा कालपर्वाणि वा, एवमेव खलु मेऽङ्गप्रत्यङ्गान्यभूवंस्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नामोष्ट्रपदम्, एवमेव खलु म आनिषदमभूत्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम वर्तनावली, एवमेव खलु मे पृष्ठकण्टक उन्नतावनतोऽभूत्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम जरच्छालाया गोपानस्योऽवलुग्नविलुग्ना भवन्ति, एवमेव खलु मे पर्शुका अवलुग्नविलुग्ना अभूवंस्तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम गम्भीर उदपान उदकतारका गम्भीरगता अवक्षायिका दृश्यन्ते, एवमेव खलु मेऽक्षिकूपयोरक्षितारके गम्भीरगते अवक्षायिके अदृश्येतां तयैवाल्पाहारतया। तद्यथापि नाम तिक्तकालाबुरामकच्छिन्नो वातातपेन संस्फुटितो भवति संम्लानः, एवमेव खलु मे शीर्षच्छविः संस्फुटिताभूत्संम्लाना तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्रोदरच्छविं परिम्रक्ष्यामीति पृष्ठकण्टकमेव पर्यग्रहीषम्, पृष्ठकण्टकं परिम्रक्ष्यामीत्युदरच्छविमेव पर्यग्रहीषम्, यावत्खलु मे शारिपुत्रोदरच्छविः पृष्ठकण्टकमालिनाभूत्तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्र वर्चो वा मूत्रं वा करिष्यामीति तत्रैवावकुब्जः प्रापतं तयैवाल्पाहारतया। स खल्वहं शारिपुत्र तमेव कायमाश्वासयन्पाणिना गात्राण्यन्वमार्जम्। तस्य मम शारिपुत्र पाणिना गात्राण्यनुमार्जतः पूतिमूलानि लोमानि कायादपतंस्तयैवाल्पाहारतया।

तयापि खल्वहं शारिपुत्रेर्यया तया प्रतिपदा तया दुष्करकारिकया नाध्यगममुत्तरमनुष्यधर्मादलमार्यज्ञानदर्शनविशेषम्। तत्कस्य हेतोः? अस्या एवार्यायाः प्रज्ञाया अनधिगमात्, येयमार्या प्रज्ञाधिगतार्या नैर्याणिकी निर्याति तत्करस्य सम्यग्दुःखक्षयाय।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — संसारेण शुद्धिरिति। न खलु पुनः स शारिपुत्र संसारः सुलभरूपो यो मयासंसृतपूर्वोऽनेन दीर्घेणाध्वना, अन्यत्र शुद्धावासेभ्यो देवेभ्यः। शुद्धावासांश्चाहं शारिपुत्र देवान्संसरेयम्, नेमं लोकं पुनरागच्छेयम्।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — उपपत्त्या शुद्धिरिति। न खलु पुनः सा शारिपुत्रोपपत्तिः सुलभरूपा या मयानुपपन्नपूर्वानेन दीर्घेणाध्वना, अन्यत्र शुद्धावासेभ्यो देवेभ्यः। शुद्धावासांश्चाहं शारिपुत्र देवानुपपद्येयम्, नेमं लोकं पुनरागच्छेयम्।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — आवासेन शुद्धिरिति। न खलु पुनः स शारिपुत्रावासः सुलभरूपो यो मयानावुषितपूर्वोऽनेन दीर्घेणाध्वना, अन्यत्र शुद्धावासेभ्यो देवेभ्यः। शुद्धावासांश्चाहं शारिपुत्र देवानावासेयम्, नेमं लोकं पुनरागच्छेयम्।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — यज्ञेन शुद्धिरिति। न खलु पुनः स शारिपुत्र यज्ञः सुलभरूपो यो मयानिष्टपूर्वोऽनेन दीर्घेणाध्वना, तच्च खलु राज्ञा वा सता क्षत्रियेण मूर्धाभिषिक्तेन ब्राह्मणेन वा महाशालेन।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — अग्निपरिचर्यया शुद्धिरिति। न खलु पुनः स शारिपुत्राग्निः सुलभरूपो यो मयापरिचरितपूर्वोऽनेन दीर्घेणाध्वना, तच्च खलु राज्ञा वा सता क्षत्रियेण मूर्धाभिषिक्तेन ब्राह्मणेन वा महाशालेन।

सन्ति खलु पुनः शारिपुत्रैके श्रमणब्राह्मणा एवंवादिन एवंदृष्टयः — यावदेवायं भवान्पुरुषो दहरो भवति युवा शिशुः कालकेशो भद्रेण यौवनेन समन्वागतः प्रथमेन वयसा तावदेव परमेण प्रज्ञावैयक्त्येन समन्वागतो भवति, यतश्च खल्वयं भवान्पुरुषो जीर्णो भवति वृद्धो महल्लकोऽध्वगतो वयोऽनुप्राप्त आशीतिको वा नावतिको वा वर्षशतिको वा जात्या, अथ तस्मात्प्रज्ञावैयक्त्यात्परिहीयत इति। न खलु पुनरेतच्छारिपुत्रैवं द्रष्टव्यम्। अहं खलु पुनः शारिपुत्रैतर्हि जीर्णो वृद्धो महल्लकोऽध्वगतो वयोऽनुप्राप्तः, अशीतिकं मे वयो वर्तते। इह मम स्युः शारिपुत्र चत्वारः श्रावका वर्षशतायुषो वर्षशतजीविनः, परमया स्मृत्या च गत्या च धृत्या च समन्वागताः परमेण च प्रज्ञावैयक्त्येन। तद्यथापि शारिपुत्र दृढधन्वा धनुर्ग्रहः शिक्षितः कृतहस्तः कृतोपासनो लघुकेनासनेनाल्पकृच्छ्रेणैव तिर्यक्तालच्छायामतेपातयेत्, एवमधिमात्रस्मृतिमन्त एवमधिमात्रगतिमन्त एवमधिमात्रधृतिमन्त एवं परमेण प्रज्ञावैयक्त्येन समन्वागताः। ते मां चतुर्णां स्मृत्युपस्थानानामुपादायोपादाय प्रश्नं पृच्छेयुः, पृष्टः पृष्टश्चाहं तेषां व्याकुर्याम्, व्याकृतं च मे व्याकृतत्वेन धारयेयुः, न च मां द्वितीयकमुत्तरं प्रतिपृच्छेयुः। अन्यत्राशितपीतखादितस्वादितादन्यत्रोच्चारप्रस्रावकर्मणोऽन्यत्र निद्राक्लमथप्रतिविनोदनादपर्यात्तैव स्याच्छारिपुत्र तथागतस्य धर्मदेशना, अपर्यात्तमेव स्यात्तथागतस्य धर्मपदव्यञ्जनम्, अपर्यात्तमेव स्यात्तथागतस्य प्रश्नप्रतिभानम्, अथ मे ते चत्वारः श्रावका वर्षशतायुषो वर्षशतजीविनो वर्षशतस्यात्ययेन कालं कुर्युः। मञ्चकेन चेदपि मां शारिपुत्र परिहरिष्यथ, नैवास्ति तथागतस्य प्रज्ञावैयक्त्यस्यान्यथात्वम्। यं खलु तच्छारिपुत्र सम्यग्वदन्वदेत् — असम्मोहधर्मा सत्त्वो लोके उत्पन्नो बहुजनहिताय बहुजनसुखाय लोकानुकम्पायार्थाय हिताय सुखाय देवमनुष्याणामिति, मामेव तत्सम्यग्वदन्वदेत् — असम्मोहधर्मा सत्त्वो लोके उत्पन्नो बहुजनहिताय बहुजनसुखाय लोकानुकम्पायार्थाय हिताय सुखाय देवमनुष्याणामिति।

तेन खलु पुनः समयेनायुष्मान्नागसमालो भगवतः पृष्ठतः स्थितोऽभूद्भगवन्तं वीजयमानः। अथ खल्वायुष्मान्नागसमालो भगवन्तमेतदवोचत् — आश्चर्यं भदन्त, अद्भुतं भदन्त! अपि हि मे भदन्तेमं धर्मपर्यायं श्रुत्वा लोमानि हृष्टानि। को नामायं भदन्त धर्मपर्याय इति? तस्मादिह त्वं नागसमालेमं धर्मपर्यायं लोमहर्षणपर्याय इत्येवैनं धारयेति।

इदमवोचद्भगवान्। आत्तमना आयुष्मान्नागसमालो भगवतो भाषितमभ्यनन्दीदिति।

महासिंहनादसूत्रं निष्ठितं द्वितीयम्॥

—

madhyamanikāye mūlapañcāśatpāṭhe siṃhanādavarge mahāsiṃhanādasūtraṃ dvitīyam

evaṃ mayā śrutam — ekasminsamaye bhagavānvaiśālyāṃ viharati sma bahirnagare'parapure vanaṣaṇḍe. tena khalu punaḥ samayena sunakṣatro licchaviputro'ciraprakrānto'bhūdasmāddharmavinayāt. sa vaiśālyāṃ pariṣadyevaṃ vācamabhāṣiṣṭa — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam, yasmai ca khalvasyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāyeti.

atha khalvāyuṣmānśāriputraḥ pūrvāhṇasamaye nivāsya pātracīvaramādāya vaiśālīṃ piṇḍāya prāvikṣat. aśrauṣītkhalvāyuṣmānśāriputraḥ sunakṣatrasya licchaviputrasya vaiśālyāṃ pariṣadyevaṃ vācaṃ bhāṣamāṇasya — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam, yasmai ca khalvasyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāyeti.

atha khalvāyuṣmānśāriputro vaiśālyāṃ piṇḍāya caritvā paścādbhaktaṃ piṇḍapātapratikrānto yena bhagavāṃstenopasamakramīt, upasaṃkramya bhagavantamabhivādyaikānte nyaṣadat. ekānte niṣaṇṇaḥ khalvāyuṣmānśāriputro bhagavantametadavocat — sunakṣatro bhadanta licchaviputro'ciraprakrānto'smāddharmavinayāt, sa vaiśālyāṃ pariṣadyevaṃ vācaṃ bhāṣate — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam, yasmai ca khalvasyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāyeti.

krodhano hyeṣa śāriputra sunakṣatro moghapuruṣaḥ, krodhācca punarasyaiṣā vāgbhāṣitā. avarṇaṃ bhāṣiṣya iti khalu śāriputra sunakṣatro moghapuruṣo varṇameva tathāgatasya bhāṣate. varṇo hyeṣa śāriputra tathāgatasya ya evaṃ vadet — yasmai ca khalvasyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāyeti.

ayamapi hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmānvayo na bhaviṣyati — ityapi sa bhagavānarhansamyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavāniti.

ayamapi hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmānvayo na bhaviṣyati — ityapi sa bhagavānanekavidhamṛddhividhaṃ pratyanubhavati — eko'pi bhūtvā bahudhā bhavati, bahudhāpi bhūtvaiko bhavati, āvirbhāvaṃ tirobhāvam, tirokuḍyaṃ tiraḥprākāraṃ tiraḥparvatamasajyamāno gacchati tadyathāpyākāśe, pṛthivyāmapyunmajjananimajjanaṃ karoti tadyathāpyapsu, apsvapyabhidyamāno gacchati tadyathāpi pṛthivyām, ākāśe'pi paryaṅkeṇa krāmati tadyathāpi pakṣī śakuniḥ, imāvapi candrasūryāvevammaharddhikāvevammahānubhāvau pāṇinā parimṛśati parimārṣṭi, yāvadbrahmalokādapi kāyena vaśaṃ vartayatīti.

ayamapi hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmānvayo na bhaviṣyati — ityapi sa bhagavāndivyena śrotradhātunā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇobhau śabdau śṛṇoti — divyau ca mānuṣau ca, yau dūre'ntike ceti.

ayamapi hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmānvayo na bhaviṣyati — ityapi sa bhagavānparasattvānāṃ parapudgalānāṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāti — sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittamiti prajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittamiti prajānāti, sadveṣaṃ vā cittaṃ sadveṣaṃ cittamiti prajānāti, vītadveṣaṃ vā cittaṃ vītadveṣaṃ cittamiti prajānāti, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittamiti prajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittamiti prajānāti, saṃkṣiptaṃ vā cittaṃ saṃkṣiptaṃ cittamiti prajānāti, vikṣiptaṃ vā cittaṃ vikṣiptaṃ cittamiti prajānāti, mahadgataṃ vā cittaṃ mahadgataṃ cittamiti prajānāti, amahadgataṃ vā cittamamahadgataṃ cittamiti prajānāti, sottaraṃ vā cittaṃ sottaraṃ cittamiti prajānāti, anuttaraṃ vā cittamanuttaraṃ cittamiti prajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittamiti prajānāti, asamāhitaṃ vā cittamasamāhitaṃ cittamiti prajānāti, vimuktaṃ vā cittaṃ vimuktaṃ cittamiti prajānāti, avimuktaṃ vā cittamavimuktaṃ cittamiti prajānātīti.

daśa khalu punarimāni śāriputra tathāgatasya tathāgatabalāni yairbalaiḥ samanvāgatastathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati. katamāni daśa?

iha śāriputra tathāgataḥ sthānaṃ ca sthānatvenāsthānaṃ cāsthānatvena yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgataḥ sthānaṃ ca sthānatvenāsthānaṃ cāsthānatvena yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgato'tītānāgatapratyutpannānāṃ karmasamādānānāṃ sthānaśo hetuśo vipākaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgato'tītānāgatapratyutpannānāṃ karmasamādānānāṃ sthānaśo hetuśo vipākaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgataḥ sarvatragāminīṃ pratipadaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgataḥ sarvatragāminīṃ pratipadaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgato'nekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgato'nekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgataḥ sattvānāṃ nānādhimuktikatāṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgataḥ sattvānāṃ nānādhimuktikatāṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgataḥ parasattvānāṃ parapudgalānāmindriyaparāparatvaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgataḥ parasattvānāṃ parapudgalānāmindriyaparāparatvaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgato dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnāṃ saṃkleśaṃ vyavadānaṃ vyutthānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yadapi śāriputra tathāgato dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnāṃ saṃkleśaṃ vyavadānaṃ vyutthānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgato'nekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati, tadyathedam — ekāmapi jātiṃ dve api jātī tisro'pi jātīścatasro'pi jātīḥ pañcāpi jātīrdaśāpi jātīrviṃśatimapi jātīstriṃśatamapi jātīścatvāriṃśatamapi jātīḥ pañcāśatamapi jātīrjātiśatamapi jātisahasramapi jātiśatasahasramapyanekānapi saṃvartakalpānekānapi vivartakalpānekānapi saṃvartavivartakalpān — amutrāsamevaṃnāmaivaṃgotra evaṃvarṇa evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedyevamāyuḥparyantaḥ, sa tataścyuto'mutrodapatsi, tatrāpyāsamevaṃnāmaivaṃgotra evaṃvarṇa evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedyevamāyuḥparyantaḥ, sa tataścyuta ihopapanna iti. iti sākāraṃ soddeśamanekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati. yadapi śāriputra tathāgato'nekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati, tadyathedam — ekāmapi jātiṃ dve api jātī (pūrvavat) iti sākāraṃ soddeśamanekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgato divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvānpaśyati cyavamānānupapadyamānānhīnānpraṇītānsuvarṇāndurvarṇānsugatāndurgatānyathākarmopagānsattvānprajānāti — ime vata bhavantaḥ sattvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāgduścaritena samanvāgatā manoduścaritena samanvāgatā āryāṇāmupavādakā mithyādṛṣṭayo mithyādṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapannāḥ, ime vā punarbhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāksucaritena samanvāgatā manaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇāmanupavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ samyagdṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapannā iti. iti divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvānpaśyati cyavamānānupapadyamānānhīnānpraṇītānsuvarṇāndurvarṇānsugatāndurgatānyathākarmopagānsattvānprajānāti. yadapi śāriputra tathāgato divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvānpaśyati cyavamānānupapadyamānānhīnānpraṇītānsuvarṇāndurvarṇānsugatāndurgatānyathākarmopagānsattvānprajānāti — ime vata bhavantaḥ sattvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāgduścaritena samanvāgatā manoduścaritena samanvāgatā āryāṇāmupavādakā mithyādṛṣṭayo mithyādṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapannāḥ, ime vā punarbhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāksucaritena samanvāgatā manaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇāmanupavādakāḥ samyagdṛṣṭayaḥ samyagdṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapannā iti, iti divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvānpaśyati cyavamānānupapadyamānānhīnānpraṇītānsuvarṇāndurvarṇānsugatāndurgatānyathākarmopagānsattvānprajānāti, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaścāparaṃ śāriputra tathāgata āsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharati. yadapi śāriputra tathāgata āsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharati, idamapi śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yadbalamāgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

imāni khalu śāriputra daśa tathāgatasya tathāgatabalāni yairbalaiḥ samanvāgatastathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

yaḥ khalu māṃ śāriputraivaṃ jānantamevaṃ paśyantamevaṃ vadet — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānamiti, tāṃ śāriputra vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasaṃpannaḥ samādhisaṃpannaḥ prajñāsaṃpanno dṛṣṭa eva dharma ājñāmārādhayet, evaṃsaṃpadamidaṃ śāriputra vadāmi — tāṃ vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye.

catvārīmāni śāriputra tathāgatasya vaiśāradyāni yairvaiśāradyaiḥ samanvāgatastathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati. katamāni catvāri?

samyaksaṃbuddhasya te pratijānānasyeme dharmā anabhisaṃbuddhā iti — tatra vata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścidvā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

kṣīṇāsravasya te pratijānānasyema āsravā aparikṣīṇā iti — tatra vata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścidvā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

ye khalu punaste'ntarāyikā dharmā uktāḥ, te pratisevamānasya nālamantarāyāyeti — tatra vata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścidvā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

yasmai khalu punaste'rthāya dharmo deśitaḥ, sa na niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāyeti — tatra vata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścidvā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

imāni khalu śāriputra catvāri tathāgatasya vaiśāradyāni yairvaiśāradyaiḥ samanvāgatastathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānīte, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

yaḥ khalu māṃ śāriputraivaṃ jānantamevaṃ paśyantamevaṃ vadet — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānamiti, tāṃ śāriputra vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasaṃpannaḥ samādhisaṃpannaḥ prajñāsaṃpanno dṛṣṭa eva dharma ājñāmārādhayet, evaṃsaṃpadamidaṃ śāriputra vadāmi — tāṃ vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye.

aṣṭau khalvimāḥ śāriputra pariṣadaḥ. katamā aṣṭau? kṣatriyapariṣat, brāhmaṇapariṣat, gṛhapatipariṣat, śramaṇapariṣat, cāturmahārājikapariṣat, trāyastriṃśapariṣat, mārapariṣat, brahmapariṣat — imāḥ khalu śāriputrāṣṭau pariṣadaḥ. ebhiḥ khalu śāriputra caturbhirvaiśāradyaiḥ samanvāgatastathāgata imā aṣṭau pariṣad upasaṃkrāmatyadhyavagāhate. abhijānāmi khalu punarahaṃ śāriputrānekaśatāṃ kṣatriyapariṣadamupasaṃkramitum. tatrāpi mayā saṃniṣaṇṇapūrvaṃ caiva saṃlapitapūrvaṃ ca saṃkathā ca samāpannapūrvā. tatra vata māṃ bhayaṃ vā śāradyaṃ vāvakramiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

abhijānāmi khalu punarahaṃ śāriputrānekaśatāṃ brāhmaṇapariṣadaṃ (pūrvavat) gṛhapatipariṣadaṃ (pūrvavat) śramaṇapariṣadaṃ (pūrvavat) cāturmahārājikapariṣadaṃ (pūrvavat) trāyastriṃśapariṣadaṃ (pūrvavat) mārapariṣadaṃ (pūrvavat) brahmapariṣadamupasaṃkramitum. tatrāpi mayā saṃniṣaṇṇapūrvaṃ caiva saṃlapitapūrvaṃ ca saṃkathā ca samāpannapūrvā. tatra vata māṃ bhayaṃ vā śāradyaṃ vāvakramiṣyatīti nimittametacchāriputra na samanupaśyāmi. etadahaṃ śāriputra nimittamasamanupaśyankṣemaprāpto'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

yaḥ khalu māṃ śāriputraivaṃ jānantamevaṃ paśyantamevaṃ vadet — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānamiti, tāṃ śāriputra vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasaṃpannaḥ samādhisaṃpannaḥ prajñāsaṃpanno dṛṣṭa eva dharma ājñāmārādhayet, evaṃsaṃpadamidaṃ śāriputra vadāmi — tāṃ vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye.

catasraḥ khalvimāḥ śāriputra yonayaḥ. katamāścatasraḥ? aṇḍajā yoniḥ, jarāyujā yoniḥ, saṃsvedajā yoniḥ, aupapātikā yoniḥ. katamā ca śāriputrāṇḍajā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvā aṇḍakośamabhinirbhidya jāyante — iyamucyate śāriputrāṇḍajā yoniḥ. katamā ca śāriputra jarāyujā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvā bastikośamabhinirbhidya jāyante — iyamucyate śāriputra jarāyujā yoniḥ. katamā ca śāriputra saṃsvedajā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvāḥ pūtimatsye vā jāyante pūtikuṇape vā pūtikulmāṣe vā candanikāyāṃ voligalle vā jāyante — iyamucyate śāriputra saṃsvedajā yoniḥ. katamā ca śāriputraupapātikā yoniḥ? devā nairayikā eke ca manuṣyā eke ca vinipātikāḥ — iyamucyate śāriputraupapātikā yoniḥ. imāḥ khalu śāriputra catasraḥ yonayaḥ.

yaḥ khalu māṃ śāriputraivaṃ jānantamevaṃ paśyantamevaṃ vadet — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānamiti, tāṃ śāriputra vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasaṃpannaḥ samādhisaṃpannaḥ prajñāsaṃpanno dṛṣṭa eva dharma ājñāmārādhayet, evaṃsaṃpadamidaṃ śāriputra vadāmi — tāṃ vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye.

pañca khalvimāḥ śāriputra gatayaḥ. katamāḥ pañca? nirayaḥ, tiryagyoniḥ, pretaviṣayaḥ, manuṣyāḥ, devāḥ. nirayaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, nirayagāminaṃ ca mārgaṃ nirayagāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaśca kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapadyate tacca prajānāmi. tiryagyoniṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, tiryagyonigāminaṃ ca mārgaṃ tiryagyonigāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaśca kāyasya bhedātparaṃ maraṇāttiryagyonimupapadyate tacca prajānāmi. pretaviṣayaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, pretaviṣayagāminaṃ ca mārgaṃ pretaviṣayagāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaśca kāyasya bhedātparaṃ maraṇātpretaviṣayamupapadyate tacca prajānāmi. manuṣyāṃścāhaṃ śāriputra prajānāmi, manuṣyalokagāminaṃ ca mārgaṃ manuṣyalokagāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaśca kāyasya bhedātparaṃ maraṇānmanuṣyeṣūpapadyate tacca prajānāmi. devāṃścāhaṃ śāriputra prajānāmi, devalokagāminaṃ ca mārgaṃ devalokagāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaśca kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapadyate tacca prajānāmi. nirvāṇaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, nirvāṇagāminaṃ ca mārgaṃ nirvāṇagāminīṃ ca pratipadam, yathā pratipannaścāsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharati tacca prajānāmi.

ihāhaṃ śāriputraikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapannamekāntaduḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputrāṅgārakarpūḥ sādhikapauruṣī pūrṇāṅgārāṇāṃ vītārciṣāṃ vītadhūmānām, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tāmevāṅgārakarpūṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathāyaṃ bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemāmevāṅgārakarpūmāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tasyāmaṅgārakarpvāṃ patitamekāntaduḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇādapāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayamupapannamekāntaduḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam.

iha punarahaṃ śāriputraikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇāttiryagyonimupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇāttiryagyonimupapannaṃ duḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputra gūthakūpaḥ sādhikapauruṣaḥ pūrṇo gūthasya, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tameva gūthakūpaṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathāyaṃ bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemameva gūthakūpamāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tasmingūthakūpe patitaṃ duḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇāttiryagyonimupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇāttiryagyonimupapannaṃ duḥkhāstīvrāḥ kaṭukā vedanā vedayamānam.

iha punarahaṃ śāriputraikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇātpretaviṣayamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇātpretaviṣayamupapannaṃ duḥkhabahulā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputra vṛkṣo viṣame bhūmibhāge jātastanupatrapalāśaḥ karburacchāyaḥ, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tameva vṛkṣaṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathāyaṃ bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemameva vṛkṣamāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tasya vṛkṣasya chāyāyāṃ niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā duḥkhabahulā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇātpretaviṣayamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇātpretaviṣayamupapannaṃ duḥkhabahulā vedanā vedayamānam.

iha punarahaṃ śāriputraikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇānmanuṣyeṣūpapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇānmanuṣyeṣūpapannaṃ sukhabahulā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputra vṛkṣaḥ same bhūmibhāge jāto bahalapatrapalāśaḥ sāndracchāyaḥ, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tameva vṛkṣaṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathāyaṃ bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemameva vṛkṣamāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tasya vṛkṣasya chāyāyāṃ niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā sukhabahulā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇānmanuṣyeṣūpapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇānmanuṣyeṣūpapannaṃ sukhabahulā vedanā vedayamānam.

iha punarahaṃ śāriputraikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapannamekāntasukhā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputra prāsādaḥ, tatra syātkūṭāgāramulliptāvaliptaṃ nivātaṃ spṛṣṭārgalaṃ pihitavātāyanam, tatra syātparyaṅko goṇakāstṛtaḥ paṭikāstṛtaḥ paṭalikāstṛtaḥ kadalīmṛgapravarapratyāstaraṇaḥ sottaracchada ubhayato lohitakopadhānaḥ, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tameva prāsādaṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathāyaṃ bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemameva prāsādamāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tasminprāsāde tasminkūṭāgāre tasminparyaṅke niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vaikāntasukhā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapatsyata iti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa kāyasya bhedātparaṃ maraṇātsugatiṃ svargaṃ lokamupapannamekāntasukhā vedanā vedayamānam.

iha punarahaṃ śāriputraikaṃ pudgalaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathāsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya vihariṣyatīti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayenāsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharantamekāntasukhā vedanā vedayamānam. tadyathāpi śāriputra puṣkariṇyacchodakā śātodakā śītodakā śvetakā supratīrthā ramaṇīyā, avidūre cāsyāstīvro vanaṣaṇḍaḥ, atha puruṣa āgacchedgharmābhitapto gharmaparītaḥ klāntastṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgeṇa tāmeva puṣkariṇīṃ praṇidhāya. tamenaṃ cakṣuṣmānpuruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet — tathā bhavānpuruṣaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathemāmeva puṣkariṇīmāgamiṣyatīti. tamenaṃ paśyedapareṇa samayena tāṃ puṣkariṇīmavagāhya snātvā ca pītvā ca sarvadarathaklamathaparidāhaṃ pratiprasrabhya pratyuttīrya tasminvanaṣaṇḍe niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vaikāntasukhā vedanā vedayamānam. evameva khalvahaṃ śāriputrehaikaṃ pudgalamevaṃ cetasā cetaḥ parītya prajānāmi — tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannastathā certe taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathāsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya vihariṣyatīti. tamenaṃ paśyāmyapareṇa samayenāsravāṇāṃ kṣayādanāsravāṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya viharantamekāntasukhā vedanā vedayamānam. imāḥ khalu śāriputra pañca gatayaḥ.

yaḥ khalu māṃ śāriputraivaṃ jānantamevaṃ paśyantamevaṃ vadet — nāsti śramaṇasya gautamasyottaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānamiti, tāṃ śāriputra vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasaṃpannaḥ samādhisaṃpannaḥ prajñāsaṃpanno dṛṣṭa eva dharma ājñāmārādhayet, evaṃsaṃpadamidaṃ śāriputra vadāmi — tāṃ vācamaprahāya taccittamaprahāya tāṃ dṛṣṭimapratiniḥsṛjya yathābhṛtaṃ nikṣipta evaṃ niraye.

abhijānāmi khalu punarahaṃ śāriputra caturaṅgasamanvāgataṃ brahmacaryaṃ caritum — tapasvī khalvabhūvaṃ paramatapasvī, rūkṣaḥ khalvabhūvaṃ paramarūkṣaḥ, jugupsī khalvabhūvaṃ paramajugupsī, praviviktaḥ khalvabhūvaṃ paramapraviviktaḥ. tatra khalu me idaṃ śāriputra tapasvitāyāmabhūt — acelako'bhūvaṃ muktācāro hastāpalekhanaḥ, naihibhadantiko na tiṣṭhabhadantikaḥ, nābhihṛtaṃ noddiśyakṛtaṃ na nimantraṇamabhyanandam. so'haṃ na kumbhīmukhātpratyagrahīṣam, na kalopīmukhātpratyagrahīṣam, nailakamantaram, na daṇḍamantaram, na musalamantaram, na dvayorbhuñjānayoḥ, na garbhiṇyāḥ, na pāyayantyāḥ, na puruṣāntaragatāyāḥ, na saṃkīrtiṣu, na yatra śvopasthito'bhūt, na yatra makṣikāḥ ṣaṇḍaṣaṇḍacāriṇyaḥ, na matsyaṃ na māṃsaṃ na surāṃ na maireyaṃ na tuṣodakamapāyam. sa ekāgāriko vābhūvamekālopikaḥ, dvāgāriko vābhūvaṃ dvyālopikaḥ (pūrvavat) saptāgāriko vābhūvaṃ saptālopikaḥ, ekayāpi dattyā yāpayāmāsa, dvābhyāmapi dattībhyāṃ yāpayāmāsa (pūrvavat) saptabhirapi dattībhiryāpayāmāsa, aikāhikamapyāhāramāhārayam, dvyāhikamapyāhāramāhārayam (pūrvavat) sāptāhikamapyāhāramāhārayam, ityevaṃrūpamardhamāsikamapi paryāyabhaktabhojanānuyogamanuyukto vyaharam.

sa śākabhakṣo vābhūvam, śyāmākabhakṣo vābhūvam, nīvārabhakṣo vābhūvam, dardurabhakṣo vābhūvam, haṭhabhakṣo vābhūvam, kaṇabhakṣo vābhūvam, ācāmabhakṣo vābhūvam, piṇyākabhakṣo vābhūvam, tṛṇabhakṣo vābhūvam, gomayabhakṣo vābhūvam, vanamūlaphalāhāro yāpayāmāsa pravṛttaphalabhojī.

sa śāṇānyapi dhārayāmāsa, masāṇānyapi dhārayāmāsa, śavadūṣyāṇyapi dhārayāmāsa, pāṃsukūlānyapi dhārayāmāsa, tirīṭānyapi dhārayāmāsa, ajinamapi dhārayāmāsa, ajinakṣipamapi dhārayāmāsa, kuśacīramapi dhārayāmāsa, vākacīramapi dhārayāmāsa, phalakacīramapi dhārayāmāsa, keśakambalamapi dhārayāmāsa, vālakambalamapi dhārayāmāsa, ulūkapakṣamapi dhārayāmāsa, keśaśmaśrulocako'pyabhūvaṃ keśaśmaśrulocanānuyogamanuyuktaḥ, ūrdhvasthako'pyabhūvamāsanapratikṣiptaḥ, utkuṭukiko'pyabhūvamutkuṭukapradhānamanuyuktaḥ, kaṇṭakāpāśrayiko'pyabhūvaṃ kaṇṭakāpāśraye śayyāmakalpayam, sāyaṃtṛtīyakamapyudakāvarohaṇānuyogamanuyukto vyaharam — ityevaṃrūpamanekavidhaṃ kāyasyātāpanaparitāpanānuyogamanuyukto vyaharam. idaṃ khalu me śāriputra tapasvitāyāmabhūt.

tatra khalu me idaṃ śāriputra rūkṣe'bhūt — anekavarṣagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye saṃnicitamabhūtparpaṭikājātam. tadyathāpi śāriputra tindukasthāṇuranekavarṣagaṇikaḥ saṃnicito bhavati parpaṭikājātaḥ, evameva khalu me śāriputrānekavarṣagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye saṃnicitamabhūtparpaṭikājātam. tasya mama śāriputra naivamabhūt — aho vatāhamidaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimṛjyām, anye vā punarma idaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimṛjyuriti. evamapi me śāriputra nābhūt. idaṃ khalu me śāriputra rūkṣe'bhūt.

tatra khalu me idaṃ śāriputra jugupsāyāmabhūt — sa khalvahaṃ śāriputra smṛta evābhyakramīṣaṃ smṛta eva pratyakramīṣam, yāvadudakabindāvapi me dayā pratyupasthitābhūt — māhaṃ kṣudrakānprāṇino viṣamagatānsaṃghātamāpīpadam. idaṃ khalu me śāriputra jugupsāyāmabhūt.

tatra khalu me idaṃ śāriputra pravivikte'bhūt — sa khalvahaṃ śāriputrānyataradaraṇyamāyatanamavagāhya vyaharam. yadādrākṣaṃ gopālakaṃ vā paśupālakaṃ vā tṛṇahārakaṃ vā kāṣṭhahārakaṃ vā vanakarmikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ saṃprāpatam. tatkasya hetoḥ? mā māṃ te darśannahaṃ ca mā tāndarśamiti. tadyathāpi śāriputrāraṇyako mṛgo manuṣyāndṛṣṭvā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ saṃpatati, evameva khalvahaṃ śāriputra yadādrākṣaṃ gopālakaṃ vā paśupālakaṃ vā tṛṇahārakaṃ vā kāṣṭhahārakaṃ vā vanakarmikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ saṃprāpatam. tatkasya hetoḥ? mā māṃ te darśannahaṃ ca mā tāndarśamiti. idaṃ khalu me śāriputra pravivikte'bhūt.

sa khalvahaṃ śāriputra ye te goṣṭhāḥ prasthitagāvo'pagatagopālakāḥ, tatra catuṣkuṇḍika upasaṃkramya yāni tāni vatsakānāṃ taruṇakānāṃ dhenupakānāṃ gomayāni tāni khalvāhārayam. yāvacca me śāriputra svakaṃ mūtrakarīṣamaparyāttamabhūt, svakameva khalu mūtrakarīṣamāhārayam. idaṃ khalu me śāriputra mahāvikṛtabhojane'bhūt.

sa khalvahaṃ śāriputrānyataraṃ bhīṣaṇakaṃ vanaṣaṇḍamavagāhya vyaharam. tatra khalvidaṃ śāriputra bhīṣaṇakasya vanaṣaṇḍasya bhīṣaṇakatvamabhūt — yaḥ kaścidavītarāgastaṃ vanaṣaṇḍaṃ praviśati, prāyeṇa lomāni hṛṣyanti. sa khalvahaṃ śāriputra yāstā rātrayaḥ śītā haimantikā antarāṣṭakā himapātasamayāstathārūpāsu rātriṣu rātrāvabhyavakāśe vyaharam, divā vanaṣaṇḍe; grīṣmāṇāṃ paścime māse divābhyavakāśe vyaharam, rātrau vanaṣaṇḍe. api khalu māṃ śāriputreyamanāścaryagāthā pratyabhātpūrvamaśrutapūrvā —

svavatapto'vaśīnaśca eko bhīṣaṇake vane. nagno na cāgnimāsīna eṣaṇāprasṛto muniriti..

sa khalvahaṃ śāriputra śmaśāne śayyāmakalpayaṃ śavāsthīnyupadhāya. api khalu māṃ śāriputra gomaṇḍalā upasaṃkramyāvaṣṭhīvantyapi, avamūtrayantyapi, pāṃsunāpyavakiranti, karṇasrotasorapi śalākāṃ praveśayanti. na khalu punarahaṃ śāriputrābhijānāmi teṣu pāpakaṃ cittamutpādayitum. idaṃ khalu me śāriputropekṣāvihāre'bhūt.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — āhāreṇa śuddhiriti. ta evamāhuḥ — kolairyāpayāma iti. te kolamapi khādanti, kolacūrṇamapi khādanti, kolodakamapi pibanti — anekavidhāmapi kolavikṛtiṃ paribhuñjate. abhijānāmi khalu punarahaṃ śāriputraikameva kolamāhāramāhārayitum. syātkhalu punaste śāriputraivam — mahānnūnaṃ tena samayena kolo'bhūditi. na khalu punaretacchāriputraivaṃ draṣṭavyam. tadāpyetāvatparama eva kolo'bhūttadyathāpyetarhi. tasya mama śāriputraikameva kolamāhāramāhārayato'dhimātrakṛśimānaṃ prāptaḥ kāyo'bhūt. tadyathāpi nāmāśītikaparvāṇi vā kālaparvāṇi vā, evameva khalu me'ṅgapratyaṅgānyabhūvaṃstayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāmoṣṭrapadam, evameva khalu ma āniṣadamabhūttayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma vartanāvalī, evameva khalu me pṛṣṭhakaṇṭaka unnatāvanato'bhūttayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma jaracchālāyā gopānasyo'valugnavilugnā bhavanti, evameva khalu me parśukā avalugnavilugnā abhūvaṃstayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma gambhīra udapāna udakatārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante, evameva khalu me'kṣikūpayorakṣitārake gambhīragate avakṣāyike adṛśyetāṃ tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma tiktakālāburāmakacchinno vātātapena saṃsphuṭito bhavati saṃmlānaḥ, evameva khalu me śīrṣacchaviḥ saṃsphuṭitābhūtsaṃmlānā tayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputrodaracchaviṃ parimrakṣyāmīti pṛṣṭhakaṇṭakameva paryagrahīṣam, pṛṣṭhakaṇṭakaṃ parimrakṣyāmītyudaracchavimeva paryagrahīṣam, yāvatkhalu me śāriputrodaracchaviḥ pṛṣṭhakaṇṭakamālinābhūttayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputra varco vā mūtraṃ vā kariṣyāmīti tatraivāvakubjaḥ prāpataṃ tayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputra tameva kāyamāśvāsayanpāṇinā gātrāṇyanvamārjam. tasya mama śāriputra pāṇinā gātrāṇyanumārjataḥ pūtimūlāni lomāni kāyādapataṃstayaivālpāhāratayā.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — āhāreṇa śuddhiriti. ta evamāhuḥ — mudgairyāpayāmaḥ (pūrvavat) tilairyāpayāmaḥ (pūrvavat) taṇḍulairyāpayāma iti. te taṇḍulamapi khādanti, taṇḍulacūrṇamapi khādanti, taṇḍulodakamapi pibanti — anekavidhāmapi taṇḍulavikṛtiṃ paribhuñjate. abhijānāmi khalu punarahaṃ śāriputraikameva taṇḍulamāhāramāhārayitum. syātkhalu punaste śāriputraivam — mahānnūnaṃ tena samayena taṇḍulo'bhūditi. na khalu punaretacchāriputraivaṃ draṣṭavyam. tadāpyetāvatparama eva taṇḍulo'bhūttadyathāpyetarhi. tasya mama śāriputraikameva taṇḍulamāhāramāhārayato'dhimātrakṛśimānaṃ prāptaḥ kāyo'bhūt. tadyathāpi nāmāśītikaparvāṇi vā kālaparvāṇi vā, evameva khalu me'ṅgapratyaṅgānyabhūvaṃstayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāmoṣṭrapadam, evameva khalu ma āniṣadamabhūttayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma vartanāvalī, evameva khalu me pṛṣṭhakaṇṭaka unnatāvanato'bhūttayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma jaracchālāyā gopānasyo'valugnavilugnā bhavanti, evameva khalu me parśukā avalugnavilugnā abhūvaṃstayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma gambhīra udapāna udakatārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante, evameva khalu me'kṣikūpayorakṣitārake gambhīragate avakṣāyike adṛśyetāṃ tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma tiktakālāburāmakacchinno vātātapena saṃsphuṭito bhavati saṃmlānaḥ, evameva khalu me śīrṣacchaviḥ saṃsphuṭitābhūtsaṃmlānā tayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputrodaracchaviṃ parimrakṣyāmīti pṛṣṭhakaṇṭakameva paryagrahīṣam, pṛṣṭhakaṇṭakaṃ parimrakṣyāmītyudaracchavimeva paryagrahīṣam, yāvatkhalu me śāriputrodaracchaviḥ pṛṣṭhakaṇṭakamālinābhūttayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputra varco vā mūtraṃ vā kariṣyāmīti tatraivāvakubjaḥ prāpataṃ tayaivālpāhāratayā. sa khalvahaṃ śāriputra tameva kāyamāśvāsayanpāṇinā gātrāṇyanvamārjam. tasya mama śāriputra pāṇinā gātrāṇyanumārjataḥ pūtimūlāni lomāni kāyādapataṃstayaivālpāhāratayā.

tayāpi khalvahaṃ śāriputreryayā tayā pratipadā tayā duṣkarakārikayā nādhyagamamuttaramanuṣyadharmādalamāryajñānadarśanaviśeṣam. tatkasya hetoḥ? asyā evāryāyāḥ prajñāyā anadhigamāt, yeyamāryā prajñādhigatāryā nairyāṇikī niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāya.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — saṃsāreṇa śuddhiriti. na khalu punaḥ sa śāriputra saṃsāraḥ sulabharūpo yo mayāsaṃsṛtapūrvo'nena dīrgheṇādhvanā, anyatra śuddhāvāsebhyo devebhyaḥ. śuddhāvāsāṃścāhaṃ śāriputra devānsaṃsareyam, nemaṃ lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — upapattyā śuddhiriti. na khalu punaḥ sā śāriputropapattiḥ sulabharūpā yā mayānupapannapūrvānena dīrgheṇādhvanā, anyatra śuddhāvāsebhyo devebhyaḥ. śuddhāvāsāṃścāhaṃ śāriputra devānupapadyeyam, nemaṃ lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — āvāsena śuddhiriti. na khalu punaḥ sa śāriputrāvāsaḥ sulabharūpo yo mayānāvuṣitapūrvo'nena dīrgheṇādhvanā, anyatra śuddhāvāsebhyo devebhyaḥ. śuddhāvāsāṃścāhaṃ śāriputra devānāvāseyam, nemaṃ lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — yajñena śuddhiriti. na khalu punaḥ sa śāriputra yajñaḥ sulabharūpo yo mayāniṣṭapūrvo'nena dīrgheṇādhvanā, tacca khalu rājñā vā satā kṣatriyeṇa mūrdhābhiṣiktena brāhmaṇena vā mahāśālena.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — agniparicaryayā śuddhiriti. na khalu punaḥ sa śāriputrāgniḥ sulabharūpo yo mayāparicaritapūrvo'nena dīrgheṇādhvanā, tacca khalu rājñā vā satā kṣatriyeṇa mūrdhābhiṣiktena brāhmaṇena vā mahāśālena.

santi khalu punaḥ śāriputraike śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ — yāvadevāyaṃ bhavānpuruṣo daharo bhavati yuvā śiśuḥ kālakeśo bhadreṇa yauvanena samanvāgataḥ prathamena vayasā tāvadeva parameṇa prajñāvaiyaktyena samanvāgato bhavati, yataśca khalvayaṃ bhavānpuruṣo jīrṇo bhavati vṛddho mahallako'dhvagato vayo'nuprāpta āśītiko vā nāvatiko vā varṣaśatiko vā jātyā, atha tasmātprajñāvaiyaktyātparihīyata iti. na khalu punaretacchāriputraivaṃ draṣṭavyam. ahaṃ khalu punaḥ śāriputraitarhi jīrṇo vṛddho mahallako'dhvagato vayo'nuprāptaḥ, aśītikaṃ me vayo vartate. iha mama syuḥ śāriputra catvāraḥ śrāvakā varṣaśatāyuṣo varṣaśatajīvinaḥ, paramayā smṛtyā ca gatyā ca dhṛtyā ca samanvāgatāḥ parameṇa ca prajñāvaiyaktyena. tadyathāpi śāriputra dṛḍhadhanvā dhanurgrahaḥ śikṣitaḥ kṛtahastaḥ kṛtopāsano laghukenāsanenālpakṛcchreṇaiva tiryaktālacchāyāmatepātayet, evamadhimātrasmṛtimanta evamadhimātragatimanta evamadhimātradhṛtimanta evaṃ parameṇa prajñāvaiyaktyena samanvāgatāḥ. te māṃ caturṇāṃ smṛtyupasthānānāmupādāyopādāya praśnaṃ pṛccheyuḥ, pṛṣṭaḥ pṛṣṭaścāhaṃ teṣāṃ vyākuryām, vyākṛtaṃ ca me vyākṛtatvena dhārayeyuḥ, na ca māṃ dvitīyakamuttaraṃ pratipṛccheyuḥ. anyatrāśitapītakhāditasvāditādanyatroccāraprasrāvakarmaṇo'nyatra nidrāklamathaprativinodanādaparyāttaiva syācchāriputra tathāgatasya dharmadeśanā, aparyāttameva syāttathāgatasya dharmapadavyañjanam, aparyāttameva syāttathāgatasya praśnapratibhānam, atha me te catvāraḥ śrāvakā varṣaśatāyuṣo varṣaśatajīvino varṣaśatasyātyayena kālaṃ kuryuḥ. mañcakena cedapi māṃ śāriputra parihariṣyatha, naivāsti tathāgatasya prajñāvaiyaktyasyānyathātvam. yaṃ khalu tacchāriputra samyagvadanvadet — asammohadharmā sattvo loke utpanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyārthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇāmiti, māmeva tatsamyagvadanvadet — asammohadharmā sattvo loke utpanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyārthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇāmiti.

tena khalu punaḥ samayenāyuṣmānnāgasamālo bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito'bhūdbhagavantaṃ vījayamānaḥ. atha khalvāyuṣmānnāgasamālo bhagavantametadavocat — āścaryaṃ bhadanta, adbhutaṃ bhadanta! api hi me bhadantemaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā lomāni hṛṣṭāni. ko nāmāyaṃ bhadanta dharmaparyāya iti? tasmādiha tvaṃ nāgasamālemaṃ dharmaparyāyaṃ lomaharṣaṇaparyāya ityevainaṃ dhārayeti.

idamavocadbhagavān. āttamanā āyuṣmānnāgasamālo bhagavato bhāṣitamabhyanandīditi.

mahāsiṃhanādasūtraṃ niṣṭhitaṃ dvitīyam..

← mn11 
mn 
 mn13 →