evaṃ mayā śrutam—ekasmin samaye bhagavān vaiśālyāṃ vyahārṣīd bāhyanagare 'parapure vanakhaṇḍe.

tena khalu punaḥ samayena sunakṣatro licchaviputro 'ciraprakrānto bhavatyasmād dharmavinayāt. sa vaiśālyāṃ pariṣadi evaṃ vācaṃ bhāṣate:

“nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ. tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam. yasya ca khalv asyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāya” iti.

atha khalv āyuṣmān śāriputraḥ pūrvāhnasamaye nivāsya pātracīvaram ādāya vaiśālīṃ piṇḍāya prāvikṣat. aśrauṣīt khalv āyuṣmān śāriputraḥ sunakṣatrasya licchaviputrasya vaiśālyāṃ pariṣadi evaṃ vācaṃ bhāṣamāṇasya: “nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ. tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam. yasya ca khalv asyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāya” iti.

atha khalv āyuṣmān śāriputro vaiśālyāṃ piṇḍāya caritvā paścādbhaktaṃ piṇḍapātapratikrānto yena bhagavāṃs tenopasamakramīt; upasaṃkramya bhagavantam abhivādyaikānte nyaṣīdat. ekānte niṣaṇṇaḥ khalv āyuṣmān śāriputro bhagavantam etad avocat: “sunakṣatro bhadanta licchaviputro 'ciraprakrānta imasmād dharmavinayāt. sa vaiśālyāṃ pariṣadi evaṃ vācaṃ bhāṣate: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ. tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam. yasya ca khalv asyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāya” iti.

“krodhano hy eṣa śāriputra sunakṣatro moghapuruṣaḥ. krodhāt ca punar asyaiṣā vācā bhāṣitā. ‘avarṇaṃ bhāṣiṣya’ iti khalu śāriputra sunakṣatro moghapuruṣo varṇam eva tathāgatasya bhāṣate. varṇo hy eṣa śāriputra tathāgatasya ya evaṃ vadet: ‘yasya ca khalv asyārthāya dharmo deśitaḥ sa niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāyā’ti.

ayam api hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmanvayo na bhaviṣyati: ‘iti hi sa bhagavān arhan samyaksambuddho vidyācaraṇasampannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān’ iti.

ayam api hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmanvayo na bhaviṣyati: ‘iti hi sa bhagavān anekavihitam ṛddhividhaṃ pratyanubhavati—eko 'pi bhūtvā bahudhā bhavati, bahudhāpi bhūtvā eko bhavati; āvirbhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuḍyaṃ tiropākāraṃ tiroparvatam asajjan gacchati tadyathāpy ākāśe; pṛthivyām apy unmajjanimajjanaṃ karoti tadyathāpy udake; udake 'py abhidyamāne gacchati tadyathāpi pṛthivyām; ākāśe 'pi paryaṅkena krāmati tadyathāpi pakṣī śakunaḥ; imāv api candramasūryāv evaṃmahardhikāv evaṃmahānubhāvau pāṇinā parimṛśati parimārṣṭi; yāvad brahmalokād api kāyena vaśaṃ vartayatī’ti.

ayam api hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmanvayo na bhaviṣyati: ‘iti hi sa bhagavān divyayā śrotadhātunā viśuddhayātikrāntamānuṣikayobhau śabdau śṛṇoti—divyau ca mānuṣau ca, yau dūre 'ntike cā’ti.

ayam api hi nāma śāriputra sunakṣatrasya moghapuruṣasya mayi dharmanvayo na bhaviṣyati: ‘iti hi sa bhagavān parasattvānāṃ parapudgalānāṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāti—sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittam iti prajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittam iti prajānāti; sadoṣaṃ vā cittaṃ sadoṣaṃ cittam iti prajānāti, vītadoṣaṃ vā cittaṃ vītadoṣaṃ cittam iti prajānāti; samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittam iti prajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittam iti prajānāti; saṃkṣiptaṃ vā cittaṃ saṃkṣiptaṃ cittam iti prajānāti, vikṣiptaṃ vā cittaṃ vikṣiptaṃ cittam iti prajānāti; mahāgataṃ vā cittaṃ mahāgataṃ cittam iti prajānāti, amahāgataṃ vā cittaṃ amahāgataṃ cittam iti prajānāti; sottaraṃ vā cittaṃ sottaraṃ cittam iti prajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittam iti prajānāti; samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittam iti prajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittam iti prajānāti; vimuktaṃ vā cittaṃ vimuktaṃ cittam iti prajānāti, avimuktaṃ vā cittaṃ avimuktaṃ cittam iti prajānātī’ti.

daśa khalu punar imāni śāriputra tathāgatasya tathāgatabalāni yair balaiḥ samanvāgatas tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati. katamāni daśa?

iha śāriputra tathāgataḥ sthānaṃ ca sthānato 'sthānaṃ cāsthānato yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgataḥ sthānaṃ ca sthānato 'sthānaṃ cāsthānato yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgato 'tītānāgatapratyutpannānāṃ karmasamādānānāṃ sthānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgato 'tītānāgatapratyutpannānāṃ karmasamādānānāṃ sthānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgataḥ sarvatragāminīṃ pratipadaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgataḥ sarvatragāminīṃ pratipadaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgato 'nekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgato 'nekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgataḥ sattvānāṃ nānādhimuktikāṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgataḥ sattvānāṃ nānādhimuktikāṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgataḥ parasattvānāṃ parapudgalānām indriyaparāparyāptaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgataḥ parasattvānāṃ parapudgalānām indriyaparāparyāptaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgato dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnāṃ saṃkleśaṃ vyavadānaṃ vyutthānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. yad api śāriputra tathāgato dhyānavimokṣasamādhisamāpattīnāṃ saṃkleśaṃ vyavadānaṃ vyutthānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgato 'nekavihitaṃ pūrvanivāsam anusmarati, tadyathā—ekām api jātiṃ dve api jātī tisro 'pi jātīś catasro 'pi jātīḥ pañcāpi jātīr daśāpi jātīr viṃśatim api jātīs triṃśatam api jātīś catvāriṃśatam api jātīḥ pañcāśatam api jātīr jātiśatam api jātisahasram api jātiśatasahasram apy anekān api saṃvartakalpān anekān api vivartakalpān anekān api saṃvartavivartakalpān: ‘amutrāsam evaṃnāma evaṃgotra evaṃvarṇa evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedy evamāyuparyantaḥ, sa tataś cyuto 'mutrodapādi; tatrāpy āsam evaṃnāma evaṃgotra evaṃvarṇa evamāhāra evaṃsukhaduḥkhapratisaṃvedy evamāyuparyantaḥ, sa tataś cyuta ihopapanna’ iti. iti sākāraṃ soddeśam anekavihitaṃ pūrvanivāsam anusmarati. yad api śāriputra tathāgato 'nekavihitaṃ pūrvanivāsam anusmarati, tadyathā—ekām api jātiṃ dve api jātī …pe… iti sākāraṃ soddeśam anekavihitaṃ pūrvanivāsam anusmarati, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgato divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa sattvān paśyati cyavamānān upapadyamānān hīnān praṇītān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān yathākarmopagān sattvān prajānāti: ‘ime bata bhavantaḥ sattvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāgduścaritena samanvāgatā manoduścaritena samanvāgatā āryāṇām upavādakā mithyādṛṣṭikā mithyādṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapannāḥ. ime vā punaḥ bhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāksucaritena samanvāgatā manas-sucaritena samanvāgatā āryāṇām anupavādakāḥ samyagdṛṣṭikāḥ samyagdṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapannā’ iti. iti divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa sattvān paśyati cyavamānān upapadyamānān hīnān praṇītān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān yathākarmopagān sattvān prajānāti. yad api śāriputra tathāgato divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa sattvān paśyati cyavamānān upapadyamānān hīnān praṇītān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān yathākarmopagān sattvān prajānāti: ‘ime bata bhavantaḥ sattvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāgduścaritena samanvāgatā manoduścaritena samanvāgatā āryāṇām upavādakā mithyādṛṣṭikā mithyādṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapannāḥ. ime vā punaḥ bhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vāksucaritena samanvāgatā manas-sucaritena samanvāgatā āryāṇām anupavādakāḥ samyagdṛṣṭikāḥ samyagdṛṣṭikarmasamādānāḥ, te kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapannā’ iti. iti divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa sattvān paśyati cyavamānān upapadyamānān hīnān praṇītān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān yathākarmopagān sattvān prajānāti. idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

punaś cāparaṃ śāriputra tathāgata āsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya viharati. yad api śāriputra tathāgata āsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya viharati, idam api śāriputra tathāgatasya tathāgatabalaṃ bhavati yad balam āgamya tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

imāni khalu śāriputra daśa tathāgatasya tathāgatabalāni yair balaiḥ samanvāgatas tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

yaḥ khalu māṃ śāriputra evaṃ jānantaṃ evaṃ paśyantam evaṃ vadet: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ; tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam’ iti, taṃ śāriputra vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasampannaḥ samādhisampannaḥ prajñāsampanno dṛṣṭa eva dharme 'nyam ārādhayet, evaṃ sampadam idaṃ śāriputra vadāmi. tāṃ vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye.

catvārimāni śāriputra tathāgatasya vaiśāradyāni yair vaiśāradyaiḥ samanvāgatas tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati. katamāni catvāri?

‘samyaksambuddhasya te pratijānata ime dharmā anabhisambuddhā’ iti. tatra bata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścid vā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

‘kṣīṇāsravasya te pratijānata ime āsravā aparikṣīṇā’ iti. tatra bata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścid vā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

‘ye khalu punas te āntarāyikā dharmā uktāḥ, te pratiṣevamāṇasya nālam antarāyāyā’ti. tatra bata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścid vā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

‘yasya khalu punas te 'rthāya dharmo deśitaḥ, sa na niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāyā’ti. tatra bata māṃ śramaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā kaścid vā loke sahadharmeṇa praticodayiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

imāni khalu śāriputra catvāri tathāgatasya vaiśāradyāni yair vaiśāradyaiḥ samanvāgatas tathāgata ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāti, pariṣatsu siṃhanādaṃ nadati, brahmacakraṃ pravartayati.

yaḥ khalu māṃ śāriputra evaṃ jānantaṃ evaṃ paśyantam evaṃ vadet: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam’ iti, taṃ śāriputra vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasampannaḥ samādhisampannaḥ prajñāsampanno dṛṣṭa eva dharme 'nyam ārādhayet, evaṃ sampadam idaṃ śāriputra vadāmi. tāṃ vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye.

aṣṭau khalv imāḥ śāriputra pariṣadaḥ. katamā aṣṭau? kṣatriyapariṣat, brāhmaṇapariṣat, gṛhapatipariṣat, śramaṇapariṣat, cāturmahārājikapariṣat, trāyastriṃśatpariṣat, mārapariṣat, brahmapariṣat—imāḥ khalu śāriputrāṣṭau pariṣadaḥ. ebhiḥ khalu śāriputra caturbhir vaiśāradyaiḥ samanvāgatas tathāgata imā aṣṭau pariṣada upasaṃkrāmaty avagāhate. abhijānāmi khalu punar ahaṃ śāriputrānekaśataṃ kṣatriyapariṣadam upasaṃkramitā. tatrāpi mayā saṃniṣaṇṇapūrvaṃ caiva, saṃlapitapūrvaṃ ca, sākacchā ca samāpattipūrvā. tatra bata māṃ bhayaṃ vā sārajyaṃ vāvakramiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

abhijānāmi khalu punar ahaṃ śāriputrānekaśataṃ brāhmaṇapariṣadam …pe… gṛhapatipariṣadam … śramaṇapariṣadam … cāturmahārājapariṣadam … trāyastriṃśatpariṣadam … mārapariṣadam … brahmapariṣadam upasaṃkramitā. tatrāpi mayā saṃniṣaṇṇapūrvaṃ caiva, saṃlapitapūrvaṃ ca, sākacchā ca samāpattipūrvā. tatra bata māṃ bhayaṃ vā sārajyaṃ vāvakramiṣyatīti nimittam etat śāriputra na samanupaśyāmi. etad ahaṃ śāriputra nimittam asamanupaśyan kṣemaprāpto 'bhayaprāpto vaiśāradyaprāpto viharāmi.

yaḥ khalu māṃ śāriputra evaṃ jānantaṃ evaṃ paśyantam evaṃ vadet: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam’ iti, taṃ śāriputra vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasampannaḥ samādhisampannaḥ prajñāsampanno dṛṣṭa eva dharme 'nyam ārādhayet, evaṃ sampadam idaṃ śāriputra vadāmi. tāṃ vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye.

catasraḥ khalv imāḥ śāriputra yonayaḥ. katamāś catasraḥ? aṇḍajā yoniḥ, jarāyujā yoniḥ, saṃsvedajā yoniḥ, aupapātikā yoniḥ.

katamā ca śāriputra aṇḍajā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvā aṇḍakośam abhinirbhidya jāyante—iyaṃ ucyate śāriputra aṇḍajā yoniḥ. katamā ca śāriputra jarāyujā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvā vastikośam abhinirbhidya jāyante—iyam ucyate śāriputra jarāyujā yoniḥ. katamā ca śāriputra saṃsvedajā yoniḥ? ye khalu te śāriputra sattvāḥ pūtimatsye vā jāyante pūtikuṇape vā pūtikulmāṣe vā candanikāyāṃ vāvagalle vā jāyante—iyam ucyate śāriputra saṃsvedajā yoniḥ. katamā ca śāriputra aupapātikā yoniḥ? devā nairayikā ekatye ca manuṣyā ekatye ca vinipātikāḥ—iyam ucyate śāriputra aupapātikā yoniḥ. imāḥ khalu śāriputra catasro yonayaḥ.

yaḥ khalu māṃ śāriputra evaṃ jānantaṃ evaṃ paśyantam evaṃ vadet: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ, tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam’ iti, taṃ śāriputra vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasampannaḥ samādhisampannaḥ prajñāsampanno dṛṣṭa eva dharme 'nyam ārādhayet, evaṃ sampadam idaṃ śāriputra vadāmi. tāṃ vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye.

pañca khalv imāḥ śāriputra gatayaḥ. katamāḥ pañca? nirayas tiryagyonih pretaviṣayo manuṣyā devāḥ.

nirayaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, nirayagāminaṃ ca mārgaṃ, nirayagāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś ca kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapadyate taṃ ca prajānāmi. tiryagyoniṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, tiryagyonigāminaṃ ca mārgaṃ, tiryagyonigāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś ca kāyabhedāt paraṃ maraṇāt tiryagyoniṃ upapadyate taṃ ca prajānāmi. pretaviṣayaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, pretaviṣayagāminaṃ ca mārgaṃ, pretaviṣayagāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś ca kāyabhedāt paraṃ maraṇāt pretaviṣayam upapadyate taṃ ca prajānāmi. manuṣyāṃś cāhaṃ śāriputra prajānāmi, manuṣyalokagāminaṃ ca mārgaṃ, manuṣyalokagāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś ca kāyabhedāt paraṃ maraṇān manuṣyeṣūpapadyate taṃ ca prajānāmi. devāṃś cāhaṃ śāriputra prajānāmi, devalokagāminaṃ ca mārgaṃ, devalokagāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś ca kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapadyate taṃ ca prajānāmi. nirvāṇaṃ cāhaṃ śāriputra prajānāmi, nirvāṇagāminaṃ ca mārgaṃ, nirvāṇagāminīṃ ca pratipadam; yathā pratipannaś cāsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya viharati taṃ ca prajānāmi.

ihāhaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapannam, ekāntaduḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputrāṅgārakarṣūḥ sādhikapauruṣī pūrā aṅgārāṇāṃ vītārciṣāṃ vītadhūmānām. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tām evāṅgārakarṣūṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathāyaṃ bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathāmām evāṅgārakarṣūm āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tasyām aṅgārakarṣvāṃ patitam, ekāntaduḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇād apāyaṃ durgatiṃ vinipātaṃ nirayam upapannam, ekāntaduḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam.

iha punar ahaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt tiryagyoniṃ upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt tiryagyoniṃ upapannam, duḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputra gūthakūpaḥ sādhikapauruṣaḥ pūro gūthasya. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tam eva gūthakūpaṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathāyaṃ bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathāmām eva gūthakūpam āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tasmin gūthakūpe patitaṃ, duḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt tiryagyoniṃ upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt tiryagyoniṃ upapannam, duḥkhāṃ tīvrāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayamānam.

iha punar ahaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt pretaviṣayam upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt pretaviṣayam upapannaṃ, duḥkhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputra vṛkṣo viṣame bhūmibhāge jātas tanupattrapalāśaḥ kavaracchāyaḥ. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tam eva vṛkṣaṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathāyaṃ bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāmām eva vṛkṣam āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tasya vṛkṣasya chāyāyāṃ niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā duḥkhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt pretaviṣayam upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt pretaviṣayam upapannaṃ, duḥkhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam.

iha punar ahaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇān manuṣyeṣūpapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇān manuṣyeṣūpapannaṃ, sukhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputra vṛkṣaḥ same bhūmibhāge jāto bahalapattrapalāśaḥ sāndracchāyaḥ. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tam eva vṛkṣaṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathāyaṃ bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāmām eva vṛkṣam āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tasya vṛkṣasya chāyāyāṃ niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā sukhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇān manuṣyeṣūpapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇān manuṣyeṣūpapannaṃ, sukhabahulāṃ vedanāṃ vedayamānam.

iha punar ahaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi: ‘tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapatsyata’ iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapannam, ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputra prāsādas, tatrāsyāt kūṭāgāram ulliptāvaliptaṃ nivātaṃ phuṣitārgalaṃ pihitavātapānam. tatrāsyāt paryaṅko gonakāstṛtaḥ paṭikāstṛtaḥ paṭalikāstṛtaḥ kadalimṛgapavarapratyāstaraṇaḥ sottaracchada ubhayatolohitakūpadhānaḥ. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tam eva prāsādaṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathāyaṃ bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāmām eva prāsādam āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tasmin prāsāde tasmin kūṭāgāre tasmin paryaṅke niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho yathā kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapatsyata iti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayena divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣakeṇa kāyabhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ lokam upapannam, ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam.

iha punar ahaṃ śāriputraikatyaṃ pudgalaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi—tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya vihariṣyatīti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayenāsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya viharantam, ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam. tadyathāpi śāriputra puṣkariṇy acchodakā sātodakā śītodakā setakā supratīrthā ramaṇīyā. avidūre cāsyās tīvro vanakhaṇḍaḥ. atha puruṣa āgacched gharmābhitapto gharmaparetaḥ klāntas tṛṣitaḥ pipāsita ekāyanena mārgena tām eva puṣkariṇīṃ praṇidhāya. tam enaṃ cakṣuṣmān puruṣo dṛṣṭvaivaṃ vadet: ‘tathā bhavān puruṣaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāmām eva puṣkariṇīm āgamiṣyatī’ti. tam enaṃ paśyed apareṇa samayena tāṃ puṣkariṇīm avagāhya snātvā ca pītvā ca sarvadarathaklamathapariḍāhaṃ pratiprasrambhya pratyuttīrya tasmin vanakhaṇḍe niṣaṇṇaṃ vā nipannaṃ vā, ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam.

evam eva khalv ahaṃ śāriputra ihekatyaṃ pudgalaṃ evaṃ cetasā cetaḥ paritya prajānāmi: ‘tathāyaṃ pudgalaḥ pratipannas tathā ceryati taṃ ca mārgaṃ samārūḍho, yathāsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya vihariṣyatī’ti. tam enaṃ paśyāmy apareṇa samayenāsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñāya sākṣātkṛtyopasampadya viharantam, ekāntasukhāṃ vedanāṃ vedayamānam. imāḥ khalu śāriputra pañca gatayaḥ.

yaḥ khalu māṃ śāriputra evaṃ jānantaṃ evaṃ paśyantam evaṃ vadet: ‘nāsti śramaṇasya gautamasya uttaramanuṣyadharmo 'lamāryajñānadarśanaviśeṣaḥ; tarkaparyāhataṃ śramaṇo gautamo dharmaṃ deśayati mīmāṃsānucaritaṃ svayaṃpratibhānam’ iti taṃ śāriputra vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye. tadyathāpi śāriputra bhikṣuḥ śīlasampannaḥ samādhisampannaḥ prajñāsampanno dṛṣṭa eva dharme 'nyam ārādhayet; evaṃ sampadam idaṃ śāriputra vadāmi tāṃ vācam aprahāya tac cittam aprahāya tāṃ dṛṣṭim apratiniḥsṛjya yathābhataṃ nikṣipta evaṃ niraye.

abhijānāmi khalu punar ahaṃ śāriputra caturaṅgasamanvāgataṃ brahmacaryaṃ caritā—tapasvī sudaṃ bhavāmi paramatapasvī, rūkṣaḥ sudaṃ bhavāmi paramarūkṣaḥ, jugupsī sudaṃ bhavāmi paramajugupsī, praviviktaḥ sudaṃ bhavāmi paramapraviviktaḥ.

tatrāsu me idaṃ śāriputra tapasvitāyā bhavati—acelako bhavāmi muktācāro hastāpalekhano, na-ehibhadantiko na-tiṣṭhabhadantiko; nābhihṛtaṃ noddiśyakṛtaṃ na nimantraṇaṃ sādayāmi. so na kumbhīmukhāt pratigṛhṇāmi, na khalopīmukhāt pratigṛhṇāmi, na elakam antaram, na daṇḍam antaram, na musalam antaram, na dvayor bhuñjamānayoḥ, na garbhiṇyā, na pāyayamānāyāḥ, na puruṣāntaragatāyāḥ, na saṃkīrtīṣu, na yatra sāvupasthito bhavati, na yatra makṣikāḥ ṣaṇḍaṣaṇḍacāriṇyaḥ; na matsyaṃ na māṃsaṃ na surāṃ na maireyaṃ na tuṣodakaṃ pibāmi; sa ekāgāriko vā bhavāmy ekālopiko, dvyāgāriko vā bhavāmi dvyālopikaḥ …pe… saptāgāriko vā bhavāmi saptālopikaḥ; ekayāpi dattyā yāpayāmi, dvābhyām api dattībhyāṃ yāpayāmi …pe… saptabhir api dattībhir yāpayāmi; ekāhikam apy āhāram āhārayāmi, dvyāhikam apy āhāram āhārayāmi …pe… saptāhikam apy āhāram āhārayāmi; ity evarūpam ardhamāsikam api paryāyabhattabhojanānuyogam anuyukto viharāmi.

sa śākabhakṣo vā bhavāmi, śyāmākabhakṣo vā bhavāmi, nīvārabhakṣo vā bhavāmi, dārdulabhakṣo vā bhavāmi, haṭabhakṣo vā bhavāmi, kaṇabhakṣo vā bhavāmi, ācāmabhakṣo vā bhavāmi, piṇyākabhakṣo vā bhavāmi, tṛṇabhakṣo vā bhavāmi, gomayabhakṣo vā bhavāmi, vanamūlaphalāhāro yāpayāmi pravṛttaphalabhojī.

sa śāṇāny api dhārayāmi, maśāṇāny api dhārayāmi, śavadūṣyāṇy api dhārayāmi, pāṃsukūlāny api dhārayāmi, tirīṭāny api dhārayāmi, ajinam api dhārayāmi, ajinākṣipam api dhārayāmi, kuśacīram api dhārayāmi, valkalacīram api dhārayāmi, phalakacīram api dhārayāmi, keśakambalam api dhārayāmi, vālakambalam api dhārayāmi, ulūkapakṣam api dhārayāmi; keśaśmaśrulocako 'pi bhavāmi keśaśmaśrulocanānuyogam anuyuktaḥ; udvṛttako 'pi bhavāmy āsanapratikṣiptaḥ; utkuṭuko 'pi bhavāmy utkuṭukapradhānam anuyuktaḥ; kaṇṭakāpāśrayiko 'pi bhavāmi kaṇṭakāpāśraye śayyāṃ kalpayāmi; sāyatṛtīyakam apy udakārohaṇānuyogam anuyukto viharāmi—ity evarūpam anekavihitaṃ kāyasyātāpanaparitāpanānuyogam anuyukto viharāmi. idam āsu me śāriputra tapasvitāyā bhavati.

tatrāsu me idaṃ śāriputra rūkṣe bhavati—nekavarṣagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye saṃnicitaṃ bhavati parpaṭikājātam. tadyathāpi śāriputra tindukasthāṇur nekavarṣagaṇikaḥ saṃnicito bhavati parpaṭikājātaḥ, evam evāsu me śāriputra nekavarṣagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye saṃnicitaṃ bhavati parpaṭikājātam. tasya mama śāriputra naivaṃ bhavati: ‘aho batāham imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimārjeyam, anye vā punar ma imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimārjeyur’ iti. evam api me śāriputra na bhavati. idam āsu me śāriputra rūkṣe bhavati.

tatrāsu me idaṃ śāriputra jugupsāyāṃ bhavati—sa khalv ahaṃ śāriputra smṛta evābhikrāmāmi, smṛta eva pratikrāmāmi, yāvad udakabindāv api me dayā pratyupasthitā bhavati: ‘māhaṃ kṣudrakān prāṇān viṣamagatān saṃghātam āpādayiṣam’ iti. idam āsu me śāriputra jugupsāyāṃ bhavati.

tatrāsu me idaṃ śāriputra pravivikte bhavati—sa khalv ahaṃ śāriputrānyatarad araṇyāyatanām avagāhya viharāmi. yadā paśyāmi gopālakaṃ vā paśupālakaṃ vā tṛṇahārakaṃ vā kāṣṭhahārakaṃ vā vanakarmikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ sampatāmi. taṃ kasmād dhetoḥ? mā māṃ te 'drākṣur ahaṃ ca mā tān adrākṣam iti. tadyathāpi śāriputrāraṇyako mṛgo manuṣyān dṛṣṭvā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ sampatati; evam eva khalv ahaṃ śāriputra yadā paśyāmi gopālakaṃ vā paśupālakaṃ vā tṛṇahārakaṃ vā kāṣṭhahārakaṃ vā vanakarmikaṃ vā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ nimnena nimnaṃ sthalena sthalaṃ sampatāmi. taṃ kasmād dhetoḥ? mā māṃ te 'drākṣur ahaṃ ca mā tān adrākṣam iti. idam āsu me śāriputra pravivikte bhavati.

sa khalv ahaṃ śāriputra ye te goṣṭhāḥ prasthitagāvo 'pagatagopālakāḥ, tatra catuṣkuṇḍika upasaṃkramya yāni tāni vatsakānāṃ taruṇakānāṃ dhenupakānāṃ gomayāni tāni sudam āhārayāmi. yāvatkhalu ca me śāriputra svakaṃ mūtrapurīṣam aparyādattaṃ bhavati, svakam eva sudam mūtrapurīṣam āhārayāmi. idam āsu me śāriputra mahāvikaṭabhojane bhavati.

sa khalv ahaṃ śāriputrānyataraṃ bhīṣaṇakaṃ vanakhaṇḍam avagāhya viharāmi. tatrāsudam śāriputra bhīṣaṇakasya vanakhaṇḍasya bhīṣaṇakatāyāṃ bhavati—yaḥ kaścid avītarāgas taṃ vanakhaṇḍaṃ praviśati, yadbhrūyasā lomāni hṛṣyanti. sa khalv ahaṃ śāriputra yās tā rātrayaḥ śītā haimantikā antarāṣṭakā himapātasamayās tathārūpāsu rātriṣu rātrim abhyavakāśe viharāmi, divā vanakhaṇḍe; grīṣmāṇāṃ paścime māse divā abhyavakāśe viharāmi, rātrau vanakhaṇḍe. api tu māṃ śāriputreyaṃ anāścaryagāthā pratyabhāt pūrve 'śrutapūrvā:

‘svataptaḥ svasvinnaś caiva, eko bhīṣaṇake vane;
nagno na cāgnim āsīna, eṣaṇāprasṛto muniḥ’ ti.

sa khalv ahaṃ śāriputra śmaśāne śayyāṃ kalpayāmi śavāsthīny upadhāya. api tu māṃ śāriputra grāmaṇḍalā upasaṃkramyāvaṣṭhīvanty api, avamūtrayanty api, pāṃsunāpy avakiranti, karṇasrotasv api śalākāṃ praveśayanti. na khalu punar ahaṃ śāriputrābhijānāmi teṣu pāpakaṃ cittam utpādayitā. idam āsu me śāriputropekhāvihāre bhavati.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘āhāreṇa śuddhir’ iti. ta evam āhuḥ: ‘kolair yāpayāma’ iti. te kolam api khādanti, kolacūrṇam api khādanti, kolodakam api pibanti—anekavihitam api kolavikṛtiṃ paribhuñjate. abhijānāmi khalu punar ahaṃ śāriputraikam eva kolam āhāram āhārayitā. syāt khalu punas te śāriputraivam asyāt: ‘mahān nūna tena samayena kolo 'bhūd’ iti. na khalu punar etat śāriputraivaṃ draṣṭavyam. tadāpy etaparamaka eva kolo 'bhūt tadyathāpy etarhi. tasya mama śāriputraikam eva kolam āhāram āhārayato 'dhimattakāśimānaṃ prāptaḥ kāyo bhavati. tadyathāpi nāmāśītikaparvāṇi vā kālaparvāṇi vā; evam evāsu me 'ṅgapratyaṅgāni bhavanti tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāmoṣṭrapadam; evam evāsu me āsadanaṃ bhavati tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma vartanāvalī; evam evāsu me pṛṣṭhakaṇṭaka unnatāvanato bhavati tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma jarāśālāyāṃ gopānasya avarugṇavirugṇā bhavanti; evam evāsu me pārśulā avarugṇavirugṇā bhavanti tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante; evam evāsu me 'kṣikūpayor akṣitārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma tiktālābur āmakacchinno vātātapena samphuṭito bhavati saṃmlānaḥ; evam evāsu me śīrṣacchaviḥ samphuṭitā bhavati saṃmlānā tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra ‘udaracchaviṃ parimrakṣyāmī’ti pṛṣṭhakaṇṭakam eva parigṛhṇāmi, ‘pṛṣṭhakaṇṭakaṃ parimrakṣyāmī’ti udaracchavim eva parigṛhṇāmi, yāvad āsu me śāriputrodaracchaviḥ pṛṣṭhakaṇṭakam allīnā bhavati tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra ‘varcaṃ vā mūtraṃ vā kariṣyāmī’ti tatraivāvakubjaḥ prapatāmi tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra tam eva kāyam āśvāsayan pāṇinā gātrāṇyanumārjmi. tasya mama śāriputra pāṇinā gātrāṇyanumārjataḥ pūtimūlāni lomāni kāyāt patanti tayaivālpāhāratayā.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘āhāreṇa śuddhir’ iti. ta evam āhuḥ: ‘mudgair yāpayāma …pe… tilair yāpayāma …pe… taṇḍulair yāpayāmā’ti. te taṇḍulam api khādanti, taṇḍulacūrṇam api khādanti, taṇḍulodakam api pibanti—anekavihitam api taṇḍulavikṛtiṃ paribhuñjate. abhijānāmi khalu punar ahaṃ śāriputraikam eva taṇḍulam āhāram āhārayitā. syāt khalu punas te śāriputraivam asyāt: ‘mahān nūna tena samayena taṇḍulo 'bhūd’ iti. na khalu punar etat śāriputraivaṃ draṣṭavyam. tadāpy etaparamaka eva taṇḍulo 'bhūt, tadyathāpy etarhi. tasya mama śāriputraikam eva taṇḍulam āhāram āhārayato 'dhimattakāśimānaṃ prāptaḥ kāyo bhavati. tadyathāpi nāmāśītikaparvāṇi vā kālaparvāṇi vā; evam evāsu me 'ṅgapratyaṅgāni bhavanti tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāmoṣṭrapadam; evam evāsu me āsadanaṃ bhavati tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma vartanāvalī; evam evāsu me pṛṣṭhakaṇṭaka unnatāvanato bhavati tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma jarāśālāyāṃ gopānasya avarugṇavirugṇā bhavanti; evam evāsu me pārśulā avarugṇavirugṇā bhavanti tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante; evam evāsu me 'kṣikūpayor akṣitārakā gambhīragatā avakṣāyikā dṛśyante tayaivālpāhāratayā. tadyathāpi nāma tiktālābur āmakacchinno vātātapena samphuṭito bhavati saṃmlānaḥ; evam evāsu me śīrṣacchaviḥ samphuṭitā bhavati saṃmlānā tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra ‘udaracchaviṃ parimrakṣyāmī’ti pṛṣṭhakaṇṭakam eva parigṛhṇāmi, ‘pṛṣṭhakaṇṭakaṃ parimrakṣyāmī’ti udaracchavim eva parigṛhṇāmi. yāvad āsu me śāriputrodaracchaviḥ pṛṣṭhakaṇṭakam allīnā bhavati tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra ‘varcaṃ vā mūtraṃ vā kariṣyāmī’ti tatraivāvakubjaḥ prapatāmi tayaivālpāhāratayā. sa khalv ahaṃ śāriputra tam eva kāyam āśvāsayan pāṇinā gātrāṇyanumārjmi. tasya mama śāriputra pāṇinā gātrāṇyanumārjataḥ pūtimūlāni lomāni kāyāt patanti tayaivālpāhāratayā.

tayāpi khalv ahaṃ śāriputreryayā tayā pratipadā tayā duṣkarakārikayā nādhyagamam uttaramanuṣyadharmālamāryajñānadarśanaviśeṣam. taṃ kasmād dhetoḥ? imasyā evāryāyāḥ prajñāyā anadhigamāt, yāyaṃ āryā prajñā adhigatā āryā nairyāṇikā, niryāti tatkarasya samyag duḥkhakṣayāya.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘saṃsāreṇa śuddhir’ iti. na khalu punaḥ sa śāriputra saṃsāraḥ sulabharūpo yo mayāsaṃsṛtapūrva iminā dīrgheṇa adhunā, anyatra śuddhāvāsebhya devebhyaḥ. śuddhāvāseṣu cāhaṃ śāriputra deveṣu saṃsareyam, naimam lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘upapattyā śuddhir’ iti. na khalu punaḥ sā śāriputropapattiḥ sulabharūpā yā mayānanupapannapūrvā iminā dīrgheṇa adhunā, anyatra śuddhāvāsebhya devebhyaḥ. śuddhāvāseṣu cāhaṃ śāriputra deveṣūpapadyeyam, naimam lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘āvāsena śuddhir’ iti. na khalu punaḥ sa śāriputrāvāsaḥ sulabharūpo yo mayānāvuṣitapūrva iminā dīrgheṇa adhunā, anyatra śuddhāvāsebhya devebhyaḥ. śuddhāvāseṣu cāhaṃ śāriputra deveṣv āvaseyam, naimam lokaṃ punarāgaccheyam.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘yajñena śuddhir’ iti. na khalu punaḥ sa śāriputra yajñaḥ sulabharūpo yo mayāniṣṭapūrva iminā dīrgheṇa adhunā, taṃ ca khalu rājñā vā satā kṣatriyeṇa mūrdhābhiṣiktena brāhmaṇena vā mahāśālena.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘agniparicaryayā śuddhir’ iti. na khalu punaḥ so śāriputrāgniḥ sulabharūpo yo mayāparicīrṇapūrva iminā dīrgheṇa adhunā, taṃ ca khalu rājñā vā satā kṣatriyeṇa mūrdhābhiṣiktena brāhmaṇena vā mahāśālena.

santi khalu punaḥ śāriputra eke śramaṇabrāhmaṇā evaṃvādina evaṃdṛṣṭayaḥ: ‘yāvad evāyaṃ bhavān puruṣo daharo bhavati yuvā suṣukālakeśo bhadreṇa yauvanena samanvāgataḥ prathamena vayasā tāvad eva parameṇa prajñāvaiyātyena samanvāgato bhavati. yataś ca khalv ayaṃ bhavān puruṣo jīrṇo bhavati vṛddho mahallako 'dhvagato vayo 'nuprāptaḥ, aśītiko vā navatiko vā varṣaśatiko vā jātyā, atha tasmāt prajñāvaiyātyāt parihīyate’ iti. na khalu punar etat śāriputraivaṃ draṣṭavyam. ahaṃ khalu punaḥ śāriputraitarhi jīrṇo vṛddho mahallako 'dhvagato vayo 'nuprāptaḥ, aśītiko me vayo vartate. iha me syuḥ śāriputra catvāraḥ śrāvakā varṣaśatāyuṣo varṣaśatajīvinaḥ, paramayā smṛtyā ca gatyā ca dhṛtyā ca samanvāgatāḥ parameṇa ca prajñāvaiyātyena. tadyathāpi śāriputra dṛḍhadharmā dhanurgrahaḥ śikṣitaḥ kṛtahastaḥ kṛtopāsano laghukenāsanenālpakasreṇaiva tiryak tālacchāyām atipātayet, evam adhimātrasmṛtimanta evam adhimātragatimanta evam adhimātradhṛtimanta evaṃ parameṇa prajñāvaiyātyena samanvāgatāḥ. te māṃ caturṇāṃ smṛtipasthānānām upādāyopādāya praśnaṃ pṛccheyuḥ, pṛṣṭaḥ pṛṣṭaś cāhaṃ teṣāṃ vyākuryām, vyākṛtaṃ ca me vyākṛtato dhārayeyuḥ, na ca māṃ dvitīyakam uttari pratipṛccheyuḥ. anyatrāśitapītakhāyitasvāditād anyatroccārapraśrāvakarmaṇo 'nyatra nidrāklamathaprativinodanād aparyādattā evasyāt śāriputra tathāgatasya dharmadeśanā, aparyādattaṃ evasyāt tathāgatasya dharmapadavyañjanam, aparyādattaṃ evasyāt tathāgatasya praśnapratibhānam. atha me te catvāraḥ śrāvakā varṣaśatāyuṣo varṣaśatajīvino varṣaśatasyātyayena kālaṃ kuryuḥ. mañcakenāpi cen māṃ śāriputra parihareyuḥ, naivāsti tathāgatasya prajñāvaiyātyasyānyathātvam.

yaṃ khalu taṃ śāriputra samyag vadamāno vadet: ‘asammohadharmaḥ sattvo loka utpanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyā arthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇām’ iti, mām eva taṃ samyag vadamāno vadet ‘asammohadharmaḥ sattvo loka utpanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyā arthāya hitāya sukhāya devamanuṣyāṇām’” iti.

tena khalu punaḥ samayenāyuṣmān nāgasamālo bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito bhavati bhagavantaṃ vījamānaḥ. atha khalv āyuṣmān nāgasamālo bhagavantam etad avocat:

“āścaryaṃ bhante adbhutaṃ bhante. api hi me bhante imaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā lomāni hṛṣṭāni. konāmo 'yaṃ bhante dharmaparyāyo”ti?

“tasmād iha tvaṃ nāgasamālāsya dharmaparyāyasya lomaharṣaṇaparyāya ity eva nama dhāraya” iti.

idam avocad bhagavān. āttamanā āyuṣmān nāgasamālo bhagavato bhāṣitam abhyanandad iti.

mahāsiṃhanādasūktaṃ niṣṭhitaṃ dvitīyam.