MĀ 15 saṃcetanīyasūtraṃ

[Translated originally from the Sanskrit Sarvāstivāda Madhyamāgama to Classical Chinese by a team led by Sarvāstivāda scholar Gautama Saṃghadeva of Kāśmīra in 398CE.
Translated from the Chinese Taisho Tripiṭaka back to Sanskrit by Ramakrishnan Suryanarayanan in 2024-26.]

madhyamāgame karmasaṃyuktavarge saṃcetanīyasūtraṃ pañcamam.

evaṃ mayā śrutam. ekasmin samaye bhagavāñchrāvastyāṃ viharati sma, jetavane'nāthapiṇḍadasyārāme.

tasmin samaye bhagavān bhikṣūn āmantrayata — yadi hi, bhikṣavaḥ, sañcetya karma kṛtaṃ bhavati, aham asya vipākam avaśyaṃ vedanīyam iti vadāmi, dṛṣṭe vā dharme, upapadya vā, apare vā paryāye. yadi tv asañcetya karma kṛtaṃ bhavati, nāham asya vipākam avaśyaṃ vedanīyam iti vadāmi. tatra kāyena trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni; vācā catvāri karmāṇi, manasā trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni.

kathaṃ ca, bhikṣavaḥ, kāyena trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni? iha, bhikṣavaḥ, ekatyaḥ prāṇātipātī bhavati, raudro lohitapāṇirhiṃsāyāṃ niviṣṭo'dayāpannaḥ sarvaprāṇabhūteṣu yāvatkunthapipīlikeṣu. dvitīyaṃ tvadattādāyī bhavati, yat tat paravittopakaraṇaṃ, tat steyacittenādattaṃ grahītā bhavati. tṛtīyaṃ kāmeṣu mithyācārī bhavati, yāstā mātṛrakṣitāḥ pitṛrakṣitā mātāpitṛrakṣitā bhaginīrakṣitā bhrātṛrakṣitāḥ śvaśrūśvaśurarakṣitā jñātirakṣitāḥ sagotrarakṣitāḥ sabhartṛkāḥ sapadaṇḍabhayā yāvanmālāguṇaparikṣiptāḥ, tāsvapyaśīlamāpadyate. imāni, bhikṣavaḥ, kāyena trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni.

kathaṃ ca, bhikṣavaḥ, vācā catvāri karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni? prathamaṃ mṛṣāvādī bhavati, sa sabhāgato vā parṣadgato vā jñātimadhyagato vā rājakulamadhyagato vā, ānītaḥ sākṣipṛṣṭa ehi puruṣa yajjānāsi tadvadeti. so'jānanvā jānāmītyāha, jānanvā na jānāmītyāha, apaśyanvā paśyāmītyāha, paśyanvā na paśyāmītyāha. iti svahetuṃ vā parahetuṃ vāmiṣakiñcitkahetuṃ vā samprajānanmṛṣāṃ vācaṃ bhāṣate. dvitīyaṃ piśunavāgbhavati, bhedāya paraṃ bhāṣate. itaḥ śrutvāmutrākhyātyeṣāṃ bhedāya, amutra śrutvehākhyātyeṣāṃ bhedāya, iti sametānāṃ vā bhettā bhinnānāṃ vānupradātā, vargārāmo vargarato varganandī vargakaraṇīṃ vācaṃ bhāṣate. tṛtīyaṃ paruṣavāgbhavati, yā sā vākkaṭukā karkaśā kaṭukāśravaṇā amanojñā akāntā paratāpanī parābhiṣaṅginī krodhasāmantāsamādhisaṃvartanikā, tathārūpāṃ vācaṃ bhāṣate. caturthaṃ sambhinnapralāpī bhavati, akālavādyabhūtavādyanarthavādyadharmavādyasaṃvṛtavādī, bhūyaścāpratiśāntimeva varṇayati, kālaviruddhamakalyāṇamanuśāsanaṃ garhaṇaṃ ca bhāṣate. imāni, bhikṣavaḥ, vācā catvāri karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni.

kathaṃ ca, bhikṣavaḥ, manasā trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni? prathamamabhidhyālurbhavati, yatparavittopakaraṇaṃ, tatspṛhayati — aho vata, yatparasya, tanmama syāditi. dvitīyaṃ vyāpannacitto bhavati praduṣṭamanasaṅkalpaḥ. sa evamicchati — hanyantāmime sattvā vadhyantāṃ badhyantāṃ mṛjyantāmuccidyantāṃ niṣkāsyantām, anekaṃ duḥkhaṃ vindantviti. tṛtīyaṃ mithyādṛṣṭiko bhavati viparītadarśanaḥ. sa evaṃdṛṣṭirevaṃvādī bhavati — nāsti dattaṃ nāstīṣṭaṃ nāsti hutaṃ, nāsti sucaritaduṣcaritānāṃ karmaṇāṃ phalaṃ vipāko, nāstyayaṃ loko nāsti paraloko, nāsti mātā nāsti pitā, na santi sattvā aupapādukāḥ, na santi loke śramaṇabrāhmaṇāḥ samyaggatāḥ samyakpratipannāḥ, ya imaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ svayaṃ jñātvā sākṣātkṛtyopasampadya pravedayantīti. imāni, bhikṣavaḥ, manasā trīṇi karmāṇi sañcetya kṛtāni bhavanti, akuśalāni duḥkhodarkāṇi duḥkhavipākāni.

bahuśruta āryaśrāvakaḥ kāyikamakuśalaṃ karma prahāya kāyikaṃ kuśalaṃ karma bhāvayati, vācasikaṃ mānasikaṃ cākuśalaṃ karma prahāya vācasikaṃ mānasikaṃ ca kuśalaṃ karma bhāvayati. sa evaṃ bahuśruta āryaśrāvaka ārabdhavīryaḥ sampannaśīlaḥ sampannapariśuddhakāyakarmā sampannapariśuddhavāṅmanaskarmā vyāpādaṃ prahāya raṇaṃ prahāya styānamiddhamapahāyoddhatyaṃ prahāya vicikitsāṃ chittvā mānamatītya smṛtimānsamprajānannamūḍho bhavati.

sa maitrīsahagatena cetasaikāṃ diśamadhimucya viharati, tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm. iti tiryagūrdhvamadhaḥ samantaṃ sarvato maitrīsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya viharati.

sa evaṃ manasikaroti — parīttaṃ me pūrvacittamabhūdasubhāvitam, idānīṃ me cittamapramāṇaṃ subhāvitamiti. bahuśrutasyāryaśrāvakasyaivaṃ cetasyapramāṇe subhāvite, yatkiñcitpūrvaṃ pāpamitrasaṃsargātpramādacaritenākuśalaṃ karma kṛtam, tanna tamapanayati, na saṅkliśnāti, na cānubadhnāti. tatkiṃ manyadhve, bhikṣavaḥ, yadi kaścitkumārako vā kumārikā vā jātamātra eva maitrīṃ cetovimuktiṃ bhāvayet, api nu sa paścātkāle kāyena vācā manasā vākuśalaṃ karma kartumutsaheta?

bhikṣavo'vocan — no hīdam, bhagavan.

tatkasya hetoḥ? svayaṃ pāpakamakuśalaṃ karmākurvataḥ, kutaḥ pāpamutpatsyate?

tasmātstrī vā puruṣo vā gṛhapatirvā pravrajito vā nityaṃ maitrīṃ cetovimuktiṃ bhāvayet. yadi strī vā puruṣo vā gṛhapatirvā pravrajito vā maitrīṃ cetovimuktiṃ bhāvayati, na sa imaṃ kāyamādāya paralokaṃ gacchati, kintu cittānusārī bhavati. tena bhikṣuṇā evaṃ manasikartavyam — yanmayā pūrvaṃ pramādādakuśalaṃ karma kṛtam, tatsarvaṃ dṛṣṭa eva dharme vedanīyam, nānusāmparāyikamiti. ya evaṃ maitrīṃ cetovimuktimapramāṇāṃ subhāvitāṃ bhāvayati, so'vaśyamanāgāmitvamuttaraṃ vā phalamadhigacchati.

evameva karuṇāsahagatena cetasā, muditāsahagatena cetasā, upekṣāsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya viharati. sa evaṃ manasikaroti — parīttaṃ me pūrvacittamabhūdasubhāvitam, idānīṃ me cittamapramāṇaṃ subhāvitamiti. bahuśrutasyāryaśrāvakasyaivaṃ cetasyapramāṇe subhāvite, yatkiñcitpūrvaṃ pāpamitrasaṃsargātpramādacaritenākuśalaṃ karma kṛtam, tanna tamapanayati, na saṅkliśnāti, na cānubadhnāti. tatkiṃ manyadhve, bhikṣavaḥ, yadi kaścitkumārako vā kumārikā vā jātamātra evopekṣāṃ cetovimuktiṃ bhāvayet, api nu sa paścātkāle kāyena vācā manasā vākuśalaṃ karma kartumutsaheta?

bhikṣavo'vocan — no hīdam, bhagavan.

tatkasya hetoḥ? svayaṃ pāpakamakuśalaṃ karmākurvataḥ, kutaḥ pāpamutpatsyate?

tasmātstrī vā puruṣo vā gṛhapatirvā pravrajito vā nityamupekṣāṃ cetovimuktiṃ bhāvayet. yadi strī vā puruṣo vā gṛhapatirvā pravrajito vopekṣāṃ cetovimuktiṃ bhāvayati, na sa imaṃ kāyamādāya paralokaṃ gacchati, kintu cittānusārī bhavati. tena bhikṣuṇā evaṃ manasikartavyam — yanmayā pūrvaṃ pramādādakuśalaṃ karma kṛtam, tatsarvaṃ dṛṣṭa eva dharme vedanīyam, nānusāmparāyikamiti. ya evamupekṣāṃ cetovimuktimapramāṇāṃ subhāvitāṃ bhāvayati, so'vaśyamanāgāmitvamuttaraṃ vā phalamadhigacchati.

idamavocadbhagavān. āttamanasaste bhikṣavo bhagavato bhāṣitamabhyanandan.

saṃcetanīyasūtraṃ pañcamaṃ samāptam.