This is a Sanskrit translation of https://suttacentral.net/ma15/lzh/taisho by Ram Sury.
Madhyama Āgama 15 — saṃcetanāsūktam — Volition
evaṃ mayā śrutam—ekasmin samaye bhagavān śrāvastyāṃ vyahārṣīj jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme.
tatra khalu bhagavān bhikṣūn āmantrayām āsa—yāni bhikṣavaḥ sañcetya karmāṇi kṛtāny upacitāni, teṣām ahaṃ niyatam eva vipākapratisaṃvedanaṃ vadāmi—dṛṣṭe vā dharme, samparāye vā; asañcetya kṛtānāṃ tu karmaṇām ahaṃ nāvaśyaṃ vipākapratisaṃvedanaṃ vadāmi. tatra trīṇi kāyena sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanty akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni; vācā catvāri sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanti, manasā trīṇi sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanty akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni.
kathaṃ ca bhikṣavaḥ kāyena trīṇi sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanty akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni? ekaṃ tāvat prāṇātipātī bhavati raudro lohitapāṇir hataprahate niviṣṭaḥ sarvaprāṇabhūteṣv adayāpanno 'ntamaśaḥ kunthapipīlakam api. dvitīyam adinnādāyī bhavati, yat paravittaṃ paropakaraṇaṃ tasmin gṛddhaḥ steyacittenādattam ādātā bhavati. tṛtīyaṃ kāmeṣu mithyācārī bhavati. yās tā māturakṣitā vā piturakṣitā vā mātāpiturakṣitā vā bhaginīrakṣitā vā bhrātṛrakṣitā vā śvaśrūśvaśurarakṣitā vā jñātirakṣitā vā sagotrarakṣitā vā paradārāḥ sadaṇḍāḥ saparibhāṣā antamaśo mālāguṇapariṣkiptā api, tathārūpāsu cāritram āpadyate. imāni ucyante kāyena trīṇi sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni.
kathaṃ ca bhikṣavaḥ vācā catvāri sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanty akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni? ekaṃ tāvan mṛṣāvādī bhavati. sa sabhāgato vā jñātimadhyagato vā rājakulagato vā, abhyānīya pṛṣṭaḥ: 'ehi bho puruṣa, yad vettha tad vadasva' iti. so 'jānan vāha 'jānāmī'ti, jānan vāha 'na jānāmī'ti, apaśyan vāha 'paśyāmī'ti, paśyan vāha 'na paśyāmī'ti. iti svahetor vā parahetor vā kiñcid evāmiṣakiñcitkahetoḥ saṃprajānan mṛṣā bhāṣate. dvitīyaṃ piśunavāg bhavati. parasparabhedakāmaḥ, itaḥ śrutvā amutrākhyātā bhavaty eṣāṃ bhedāya, amutra vā śrutvebhyākhyātā bhavaty amīṣāṃ bhedāya. iti sahitānāṃ vā bhettā, bhinnānāṃ vā anupradātā, vargārāmo vargatoṣo varganandī vargakaraṇīṃ ca vācaṃ bhāṣate. tṛtīyaṃ pāruṣyavāg bhavati. yā sā vāg rūkṣā karkaśā kaṭukā śrotravirodhinī bahujanāmanāpā bahujanākāntā parābhisajjanī paropāyāsakarī asamādhisaṃvartanikā, tathārūpāṃ vācaṃ bhāṣate. caturthaṃ saṃbhinnapralāpī bhavati. sa akālavādī abhūtavādī anarthavādī adharmavādī avinayavādī ca bhavati, anidhānavatīṃ vācaṃ bhāṣate aparyantavatīṃ ca, akālenānapadeśām asupariṇītāṃ cānanuśiṣṭām. imāni ucyante vācā catvāri sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni.
kathaṃ ca bhikṣavaḥ manasā trīṇi sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni bhavanty akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni? ekaṃ tāvad abhidhyālur bhavati. yat paravittaṃ paropakaraṇaṃ tatrābhidhyālur bhavati, 'aho vata yat paravittaṃ paropakaraṇaṃ tan māmakam syād' iti spṛhayati. dvitīyaṃ vyāpannacitto bhavati praduṣṭamanasaṅkalpaḥ. sa evam iti cintayati: 'ime bhavantaḥ sattvā hanyantāṃ vā badhyantāṃ vā gṛhyantāṃ vā cyāvyantāṃ vā niṣkāsyantāṃ vā' iti teṣām apramāṇaṃ duḥkham icchati. tṛtīyaṃ mithyādṛṣṭiko bhavati viparītadarśanaḥ. evamdṛṣṭir evaṃvādī: 'nāsti dattaṃ, nāsti iṣṭaṃ, nāsti hutaṃ, nāsti sucaritaduṣcaritaṃ karma, nāsti sucaritaduṣcaritānāṃ karmaṇāṃ phalaṃ vipākaḥ, nāsty ayaṃ loko nāsti paralokaḥ, nāsti mātā nāsti pitā, nāsti loke śramaṇabrāhmaṇāḥ samyaggatāḥ samyakpratipannāḥ ye imañ cālokaṃ parañ cālokaṃ svayam abhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya pravedayantī'ti. imāni ucyante manasā trīṇi sañcetanikāni karmāṇi kṛtāni akuśalāni duḥkhaphalāni duḥkhavipākāni.
śrutavān āryaśrāvakaḥ kāyasyākuśalaṃ karma prahāya kāyasya kuśalaṃ karma bhāvayati, vāco manasaścākuśalaṃ karma prahāya vāco manasaśca kuśalaṃ karma bhāvayati. sa śrutavān āryaśrāvaka evam upapannaḥ śīlavīryeṇa, kāyasya pariśuddhaṃ karma saṃpādayati, vāco manasaśca pariśuddhaṃ karma saṃpādayati. sa vigatavyāpādo vigatavivādaḥ, apagatastyānamiddhaḥ, anuddhato 'nunnataḥ, chinnakāṅkṣas tīrṇamānaḥ, smṛtimān saṃprajānan, asaṃmūḍhaḥ—maitrāsahagatena cittenaikāṃ diśaṃ sphuṭvopasaṃpadya viharati. tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm, ity ūrdhvam adhas tiryak sarvatra sarvātmatayā sarvāvantaṃ lokaṃ maitrāsahagatena cittena averena asapatnena avyābādhena vipulena mahadgatena apramāṇena subhāvitena sphuṭvopasaṃpadya viharati. sa evam iti cintayati: 'yan me pūrvam idaṃ cittaṃ parittam abhūd asubhāvitam, me tarhy etac cittam apramāṇaṃ subhāvitam' iti. śrutavān āryaśrāvakas tathā svacittam apramāṇaṃ subhāvitam akārṣīt. yady asau pūrvam pāpamitram āgamya pramādacārī bhūtvā akuśalāni karmāṇi cakāra, tāni taṃ nāpaharanti, na saṃkliśyanti, na tasyānubandhīni bhavanti. yadi kaścid dārako vā dārikā vā jātamātra eva maitrīṃ cetovimuktiṃ bhāvayet, api nu sa paścātkāle kāyena vācā manasā vā akuśalaṃ karma kuryāt?
bhikṣur āha: no hīdaṃ bhagavan. tat kasya hetoḥ? svayam apāpaṃ kurvataḥ, kutaḥ pāpaṃ saṃbhaviṣyati?
tasmāt tarhi kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā, gṛhiṇā vā pravrajitena vā, nityam ātāpinā maitrī cetovimuktir bhāvayitavyā. yaḥ sa kulaputro vā kuladuhitā vā, gṛhī vā pravrajito vā, maitrīṃ cetovimuktiṃ bhāvayati, sa naivemaṃ kāyam upādāya paralokaṃ gacchati, kiṃ tu cittānusāreṇāsmāl lokāt praiti. bhikṣuṇā evaṃ manasi kartavyam: 'yan mayā pūrvaṃ pramādāt kiñcid akuśalaṃ karma kṛtam, tat sarvam ihaiva dṛṣṭe dharme vipatsyate, na samparāya' iti. ya evaṃ maitrīṃ cetovimuktim apramāṇāṃ subhāvitāṃ bhāvayati, sa niyatam anāgāmiphalaṃ prāpnoti, tadūrdhvaṃ vā. evaṃ karuṇayā, muditayā, upekṣāsahagatena cittena ca averena asapatnena avyābādhena vipulena mahadgatena apramāṇena subhāvitena sarvāvantaṃ lokaṃ sphuṭvopasaṃpadya viharati. sa evam iti cintayati: 'yan me pūrvam idaṃ cittaṃ parittam abhūd asubhāvitam, me tarhy etac cittam apramāṇaṃ subhāvitam' iti. śrutavān āryaśrāvakas tathā svacittam apramāṇaṃ subhāvitam akārṣīt. yady asau pūrvam pāpamitram āgamya pramādacārī bhūtvā akuśalāni karmāṇi cakāra, tāni taṃ nāpaharanti, na saṃkliśyanti, na tasyānubandhīni bhavanti. yadi kaścid dārako vā dārikā vā jātamātra evopekṣāṃ cetovimuktiṃ bhāvayet, api nu sa paścātkāle kāyena vācā manasā vā akuśalaṃ karma kuryāt?
bhikṣur āha: no hīdaṃ bhagavan. tat kasya hetoḥ? svayam apāpaṃ kurvataḥ, kutaḥ pāpaṃ saṃbhaviṣyati?
tasmāt tarhi kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā, gṛhiṇā vā pravrajitena vā, nityam ātāpinā upekṣā cetovimuktir bhāvayitavyā. yaḥ sa kulaputro vā kuladuhitā vā, gṛhī vā pravrajito vā, upekṣāṃ cetovimuktiṃ bhāvayati, sa naivemaṃ kāyam upādāya paralokaṃ gacchati, kiṃ tu cittānusāreṇāsmāl lokāt praiti. bhikṣuṇā evaṃ manasi kartavyam: 'yan mayā pūrvaṃ pramādāt kiñcid akuśalaṃ karma kṛtam, tat sarvam ihaiva dṛṣṭe dharme vipatsyate, na samparāya' iti. ya evam upekṣāṃ cetovimuktim apramāṇāṃ subhāvitāṃ bhāvayati, sa niyatam anāgāmiphalaṃ prāpnoti, tadūrdhvaṃ vā.
idam avocad bhagavān. āttamanasas te bhikṣavo bhagavato bhāṣitam abhyanandiṣuḥ.
saṃcetanāsūktaṃ niṣṭhitaṃ pañcamam