You are here: Home » buddhism » mn » mn8
mn7 
 mn9

This is a Sanskrit translation of https://suttacentral.net/mn8/pli/ms


Madhyama Nikāya 8 — saṃlekhasūktam — Abstinence

evaṃ mayā śrutam—ekasmin samaye bhagavān śrāvastyāṃ vyahārṣīj jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme.

atha khalv āyuṣmān mahācundaḥ sāyāhnasamaye pratisaṃlayanād vyutthito yena bhagavāṃs tenopāsamakramīt; upāsamakramya bhagavantam abhivādyekānte nyasīdat. ekānte niṣaṇṇaḥ khalv āyuṣmān mahācundo bhagavantam etad avocat:

“yā imā bhadantānekavidhā dṛṣṭayo loke utpadyante—ātmavādapratisaṃyuktā vā lokavādapratisaṃyuktā vā—ādāv eva nu khalu bhadanta bhikṣor manasi kurvata evam āsāṃ dṛṣṭīnāṃ prahāṇaṃ bhavati, evam āsāṃ dṛṣṭīnāṃ pratinisargo bhavatī”ti?

“yā imāścundānekavidhā dṛṣṭayo loke utpadyante—ātmavādapratisaṃyuktā vā lokavādapratisaṃyuktā vā—yatra caitā dṛṣṭaya utpadyante yatra cānuśerate yatra ca samudācaranti tan naitaṃ mama naiṣo 'ham asmi na me sa ātmety evam etad yathābhūtaṃ samyakprajñayā paśyato evam āsāṃ dṛṣṭīnāṃ prahāṇaṃ bhavati, evam āsāṃ dṛṣṭīnāṃ pratinisargo bhavati.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣur vivicyaiva kāmebhyo vivicyākuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. dṛṣṭadharmasukhavihārā eta āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣur vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād adhyātmaṃ samprasādanaṃ cetasa ekodībhāvam avitarkam avicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. dṛṣṭadharmasukhavihārā eta āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ prīteś ca virāgād upekṣakaś ca viharet smṛtaś ca samprajānaḥ sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayeta yat tad āryā ācakṣata 'upekṣakaḥ smṛtimān sukhavihārī'ti tṛtīyaṃ dhyānam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. dṛṣṭadharmasukhavihārā eta āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ sukhasya ca prahāṇād duḥkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva saumanasyadaurmanasyayor astaṃgamād aduḥkhāmasukham upekṣāsmṛtipāriśuddhiṃ caturthaṃ dhyānam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. dṛṣṭadharmasukhavihārā eta āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānām astaṃgamān nānātvasaṃjñānām amanasikārād 'ananta ākāśa' ity ākāśānantyāyatanam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. śāntā ete vihārā āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ sarvaśo 'kāśānantyāyatanaṃ samatikramya 'anantaṃ vijñānam' iti vijñānānantyāyatanam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. śāntā ete vihārā āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ sarvaśo vijñānānantyāyatanaṃ samatikramya 'nāsti kiṃcid' ity ākiṃcanyāyatanam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. śāntā ete vihārā āryasya vinaye ucyante.

sthānaṃ khalu punar etaścunda vidyate yad ihekatyo bhikṣuḥ sarvaśā ākiṃcanyāyatanaṃ samatikramya naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasampadya viharet. tasyaivam asyāt 'saṃlekhena viharāmī'ti. na khalu punar ete cundāryasya vinaye saṃlekhā ucyante. śāntā ete vihārā āryasya vinaye ucyante.

1. saṃlekhaparyāyaḥ

iha khalu punar vaścunda saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare vihiṃsakā bhaviṣyanti, vayam atrāvihiṃsakā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare prāṇātipātino bhaviṣyanti, vayam atra prāṇātipātāt prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'dattādāyino bhaviṣyanti, vayam atrāditānād prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'brahmacāriṇo bhaviṣyanti, vayam atra brahmacāriṇo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mṛṣāvādino bhaviṣyanti, vayam atra mṛṣāvādāt prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare piśunavāco bhaviṣyanti, vayam atra piśunāyā vācaḥ prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare paruṣavāco bhaviṣyanti, vayam atra paruṣāyā vācaḥ prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare sambhinnapralāpino bhaviṣyanti, vayam atra sambhinnapralāpāt prativiratā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'bhidhyālavaḥ bhaviṣyanti, vayam atrānabhidhyālavaḥ bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare vyāpannacittā bhaviṣyanti, vayam atrāvyāpannacittā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyādṛṣṭayo bhaviṣyanti, vayam atra samyagdṛṣṭayo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāsaṃkalpā bhaviṣyanti, vayam atra samyaksaṃkalpā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāvāco bhaviṣyanti, vayam atra samyagvāco bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyākarmāntā bhaviṣyanti, vayam atra samyakkarmāntā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyājīvā bhaviṣyanti, vayam atra samyagājīvā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāvyāyāmā bhaviṣyanti, vayam atra samyagvyāyāmā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāsmṛtayo bhaviṣyanti, vayam atra samyaksmṛtayo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāsamādhayo bhaviṣyanti, vayam atra samyaksamādhayo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyājñānino bhaviṣyanti, vayam atra samyagjñānino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mithyāvimuktayo bhaviṣyanti, vayam atra samyagvimuktayo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare styānamiddhaparyutthitā bhaviṣyanti, vayam atra vigatastyānamiddhā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare uddhatā bhaviṣyanti, vayam atrānuddhatā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare vicikitsino bhaviṣyanti, vayam atra tīrṇavicikitsā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare krodhanā bhaviṣyanti, vayam atrākrodhanā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare upanāhino bhaviṣyanti, vayam atrānupanāhino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare mrakṣiṇo bhaviṣyanti, vayam atrāmrakṣiṇo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare pradāśino bhaviṣyanti, vayam atrāpradāśino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'īrṣyavo bhaviṣyanti, vayam atranīrṣyavo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare matsariṇo bhaviṣyanti, vayam atrāmatsariṇo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare śaṭhā bhaviṣyanti, vayam atrāśaṭhā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare māyāvino bhaviṣyanti, vayam atrāmāyāvino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare stabdhā bhaviṣyanti, vayam atrāstabdhā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'timānino bhaviṣyanti, vayam atrānātimānino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare durvacasaḥ bhaviṣyanti, vayam atra suvacasaḥ bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare pāpamitrā bhaviṣyanti, vayam atra kalyāṇamitrā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare pramattā bhaviṣyanti, vayam atrāpramattā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'śraddhā bhaviṣyanti, vayam atra śrāddhā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'hrīkā bhaviṣyanti, vayam atra hrīmanto bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'napatrapino bhaviṣyanti, vayam atrāpatrapino bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare 'lpaśrutā bhaviṣyanti, vayam atra bahuśrutā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare kusīdā bhaviṣyanti, vayam atrārabdhavīryā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare muṣitasmṛtayo bhaviṣyanti, vayam atropasthitasmṛtayo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare duṣprajñā bhaviṣyanti, vayam atra prajñāsampannā bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.
'pare saṃdṛṣṭiparāmarśino 'dhānagrāhiṇo duṣpratinisargiṇo bhaviṣyanti, vayam atrāsāṃdṛṣṭiparāmarśino 'nādhānagrāhiṇaḥ supratinisargiṇo bhaviṣyāma' iti saṃlekhaḥ karaṇīyaḥ.

2. cittotpādaparyāyaḥ

cittotpādam api khalv ahaṃ cunda kuśaleṣu dharmeṣu bahukāraṃ vadāmi, kaḥ punar vādaḥ kāyena vācānuvidhāneṣu. tasmād iha cunda 'pare vihiṃsakā bhaviṣyanti, vayam atrāvihiṃsakā bhaviṣyāma' iti cittam utpādayitavyam. 'pare prāṇātipātino bhaviṣyanti, vayam atra prāṇātipātāt prativiratā bhaviṣyāma' iti cittam utpādayitavyam … yāvat … 'pare saṃdṛṣṭiparāmarśino 'dhānagrāhiṇo duṣpratinisargiṇo bhaviṣyanti, vayam atrāsāṃdṛṣṭiparāmarśino 'nādhānagrāhiṇaḥ supratinisargiṇo bhaviṣyāma' iti cittam utpādayitavyam.

3. parikramaṇaparyāyaḥ

tadyathāpi cunda viṣamo mārgo bhavet, tasyānyaḥ samo mārgaḥ parikramaṇāya; tadyathā vā punaścunda viṣamaṃ tīrthaṃ bhavet, tasyānyat samaṃ tīrthaṃ parikramaṇāya; evam eva khalu cunda vihiṃsakasya puruṣapudgalasyāvihiṃsā bhavati parikramaṇāya, prāṇātipātinaḥ puruṣapudgalasya prāṇātipātād viratir bhavati parikramaṇāya, adattādāyinaḥ puruṣapudgalasyādattādānād viratir bhavati parikramaṇāya, abrahmacāriṇaḥ puruṣapudgalasyābrahmacaryād viratir bhavati parikramaṇāya, mṛṣāvādinaḥ puruṣapudgalasya mṛṣāvādād viratir bhavati parikramaṇāya, piśunavācasaḥ puruṣapudgalasya piśunāyā vāco viratir bhavati parikramaṇāya, paruṣavācasaḥ puruṣapudgalasya paruṣāyā vāco viratir bhavati parikramaṇāya, sambhinnapralāpinaḥ puruṣapudgalasya sambhinnapralāpād viratir bhavati parikramaṇāya, abhidhyāloḥ puruṣapudgalasyānabhidhyā bhavati parikramaṇāya, vyāpannacittasya puruṣapudgalasyāvyāpādo bhavati parikramaṇāya.

mithyādṛṣṭeḥ puruṣapudgalasya samyagdṛṣṭir bhavati parikramaṇāya, mithyāsaṃkalpasya puruṣapudgalasya samyaksaṃkalpo bhavati parikramaṇāya, mithyāvācasaḥ puruṣapudgalasya samyagvāg bhavati parikramaṇāya, mithyākarmāntasya puruṣapudgalasya samyakkarmānto bhavati parikramaṇāya, mithyājīvasya puruṣapudgalasya samyagājīvo bhavati parikramaṇāya, mithyāvyāyāmasya puruṣapudgalasya samyagvyāyāmo bhavati parikramaṇāya, mithyāsmṛteḥ puruṣapudgalasya samyaksmṛtir bhavati parikramaṇāya, mithyāsamādheḥ puruṣapudgalasya samyaksamādhir bhavati parikramaṇāya, mithyājñāninaḥ puruṣapudgalasya samyagjñānaṃ bhavati parikramaṇāya, mithyāvimuktasya puruṣapudgalasya samyagvimuktir bhavati parikramaṇāya.

styānamiddhaparyutthitasya puruṣapudgalasya vigatastyānamiddhatā bhavati parikramaṇāya, uddhatasya puruṣapudgalasyānuddhatyaṃ bhavati parikramaṇāya, vicikitsinaḥ puruṣapudgalasya tīrṇavicikitsatā bhavati parikramaṇāya, krodhanasya puruṣapudgalasyākrodho bhavati parikramaṇāya, upanāhinaḥ puruṣapudgalasyānupanāho bhavati parikramaṇāya, mrakṣiṇaḥ puruṣapudgalasyāmrakṣo bhavati parikramaṇāya, pradāśinaḥ puruṣapudgalasyāpradāśo bhavati parikramaṇāya, īrṣyoḥ puruṣapudgalasyānīrṣyutā bhavati parikramaṇāya, matsariṇaḥ puruṣapudgalasyāmātsaryaṃ bhavati parikramaṇāya, śaṭhasya puruṣapudgalasyāśāṭhyaṃ bhavati parikramaṇāya, māyāvinaḥ puruṣapudgalasyāmāyā bhavati parikramaṇāya, stabdhasya puruṣapudgalasyāstābdhyaṃ bhavati parikramaṇāya, atimāninaḥ puruṣapudgalasyānātimāno bhavati parikramaṇāya, durvacasaḥ puruṣapudgalasya sauvacastyaṃ bhavati parikramaṇāya, pāpamitrasya puruṣapudgalasya kalyāṇamitrata bhavati parikramaṇāya, pramattasya puruṣapudgalasyāpramādo bhavati parikramaṇāya, aśrāddhasya puruṣapudgalasya śraddhā bhavati parikramaṇāya, ahrīkasya puruṣapudgalasya hrīr bhavati parikramaṇāya, anapatrapinaḥ puruṣapudgalasyāpatrapā bhavati parikramaṇāya, alpaśrutasya puruṣapudgalasya bāhuśrutyaṃ bhavati parikramaṇāya, kusīdasya puruṣapudgalasya vīryārambho bhavati parikramaṇāya, muṣitasmṛteḥ puruṣapudgalasyopasthitasmṛtitā bhavati parikramaṇāya, duṣprajñasya puruṣapudgalasya prajñāsampad bhavati parikramaṇāya, saṃdṛṣṭiparāmarśyādhānagrāhiduṣpratinisargiṇaḥ puruṣapudgalasyāsāṃdṛṣṭiparāmarśitvānādhānagrāhitvasupratinisargitā bhavati parikramaṇāya.

4. uparibhāgaparyāyaḥ

tadyathāpi cunda ye kecid akuśalā dharmāḥ sarve te 'dhobhāgaṃgamanīyāḥ, ye kecit kuśalā dharmāḥ sarve te uparibhāgaṃgamanīyāḥ; evam eva khalu cunda vihiṃsakasya puruṣapudgalasyāvihiṃsā bhavaty uparibhāgāya, prāṇātipātinaḥ puruṣapudgalasya prāṇātipātād viratir bhavaty uparibhāgāya … yāvat … saṃdṛṣṭiparāmarśyādhānagrāhiduṣpratinisargiṇaḥ puruṣapudgalasyāsāṃdṛṣṭiparāmarśitvānādhānagrāhitvasupratinisargitā bhavaty uparibhāgāya.

5. parinirvāṇaparyāyaḥ

sa vata cundātmanā paṅkaprapannaḥ paraṃ paṅkaprapannam uddhariṣyatīti naitat sthānaṃ vidyate. sa vata cundātmanā 'paṅkaprapannaḥ paraṃ paṅkaprapannam uddhariṣyatīti sthānam etad vidyate. sa vata cundātmanādānto 'vinīto 'parinirvṛtaḥ paraṃ damayiṣyati vineṣyati parinirvāpayiṣyatīti naitat sthānaṃ vidyate. sa vata cundātmanā dānto vinītaḥ parinirvṛtaḥ paraṃ damayiṣyati vineṣyati parinirvāpayiṣyatīti sthānam etad vidyate.

evam eva khalu cunda vihiṃsakasya puruṣapudgalasyāvihiṃsā bhavati parinirvāṇāya, prāṇātipātinaḥ puruṣapudgalasya prāṇātipātād viratir bhavati parinirvāṇāya. adattādāyinaḥ puruṣapudgalasyādattādānād viratir bhavati parinirvāṇāya. abrahmacāriṇaḥ puruṣapudgalasyābrahmacaryād viratir bhavati parinirvāṇāya. mṛṣāvādinaḥ puruṣapudgalasya mṛṣāvādād viratir bhavati parinirvāṇāya. piśunavācasaḥ puruṣapudgalasya piśunāyā vāco viratir bhavati parinirvāṇāya. paruṣavācasaḥ puruṣapudgalasya paruṣāyā vāco viratir bhavati parinirvāṇāya. sambhinnapralāpinaḥ puruṣapudgalasya sambhinnapralāpād viratir bhavati parinirvāṇāya. abhidhyāloḥ puruṣapudgalasyānabhidhyā bhavati parinirvāṇāya. vyāpannacittasya puruṣapudgalasyāvyāpādo bhavati parinirvāṇāya.

mithyādṛṣṭeḥ puruṣapudgalasya samyagdṛṣṭir bhavati parinirvāṇāya. mithyāsaṃkalpasya puruṣapudgalasya samyaksaṃkalpo bhavati parinirvāṇāya. mithyāvācasaḥ puruṣapudgalasya samyagvāg bhavati parinirvāṇāya. mithyākarmāntasya puruṣapudgalasya samyakkarmānto bhavati parinirvāṇāya. mithyājīvasya puruṣapudgalasya samyagājīvo bhavati parinirvāṇāya. mithyāvyāyāmasya puruṣapudgalasya samyagvyāyāmo bhavati parinirvāṇāya. mithyāsmṛteḥ puruṣapudgalasya samyaksmṛtir bhavati parinirvāṇāya. mithyāsamādheḥ puruṣapudgalasya samyaksamādhir bhavati parinirvāṇāya. mithyājñāninaḥ puruṣapudgalasya samyagjñānaṃ bhavati parinirvāṇāya. mithyāvimuktasya puruṣapudgalasya samyagvimuktir bhavati parinirvāṇāya.

styānamiddhaparyutthitasya puruṣapudgalasya vigatastyānamiddhatā bhavati parinirvāṇāya. uddhatasya puruṣapudgalasyānuddhatyaṃ bhavati parinirvāṇāya. vicikitsinaḥ puruṣapudgalasya tīrṇavicikitsatā bhavati parinirvāṇāya. krodhanasya puruṣapudgalasyākrodho bhavati parinirvāṇāya. upanāhinaḥ puruṣapudgalasyānupanāho bhavati parinirvāṇāya. mrakṣiṇaḥ puruṣapudgalasyāmrakṣo bhavati parinirvāṇāya. pradāśinaḥ puruṣapudgalasyāpradāśo bhavati parinirvāṇāya. īrṣyoḥ puruṣapudgalasyānīrṣyutā bhavati parinirvāṇāya. matsariṇaḥ puruṣapudgalasyāmātsaryaṃ bhavati parinirvāṇāya. śaṭhasya puruṣapudgalasyāśāṭhyaṃ bhavati parinirvāṇāya. māyāvinaḥ puruṣapudgalasyāmāyā bhavati parinirvāṇāya. stabdhasya puruṣapudgalasyāstābdhyaṃ bhavati parinirvāṇāya. atimāninaḥ puruṣapudgalasyānātimāno bhavati parinirvāṇāya. durvacasaḥ puruṣapudgalasya sauvacastyaṃ bhavati parinirvāṇāya. pāpamitrasya puruṣapudgalasya kalyāṇamitrata bhavati parinirvāṇāya. pramattasya puruṣapudgalasyāpramādo bhavati parinirvāṇāya. aśrāddhasya puruṣapudgalasya śraddhā bhavati parinirvāṇāya. ahrīkasya puruṣapudgalasya hrīr bhavati parinirvāṇāya. anapatrapinaḥ puruṣapudgalasyāpatrapā bhavati parinirvāṇāya. alpaśrutasya puruṣapudgalasya bāhuśrutyaṃ bhavati parinirvāṇāya. kusīdasya puruṣapudgalasya vīryārambho bhavati parinirvāṇāya. muṣitasmṛteḥ puruṣapudgalasyopasthitasmṛtitā bhavati parinirvāṇāya. duṣprajñasya puruṣapudgalasya prajñāsampad bhavati parinirvāṇāya. saṃdṛṣṭiparāmarśyādhānagrāhiduṣpratinisargiṇaḥ puruṣapudgalasyāsāṃdṛṣṭiparāmarśitvānādhānagrāhitvasupratinisargitā bhavati parinirvāṇāya.

iti khalu cunda deśito mayā saṃlekhaparyāyaḥ, deśitaścittotpādaparyāyaḥ, deśitaḥ parikramaṇaparyāyaḥ, deśita uparibhāgaparyāyaḥ, deśitaḥ parinirvāṇaparyāyaḥ. yat khalu cunda śāstrā karaṇīyaṃ śrāvakāṇāṃ hitaiṣiṇānukampakena anukampām upādāya, kṛtaṃ vo tan mayā. etāni cunda vṛkṣamūlāny etāni śūnyāgārāṇi, dhyāyata cunda mā pramādyata, mā paścād vipratisāriṇo bhūta—iyaṃ khalv asmākam anuśāsanī”ti.

idam avocad bhagavān. āttamanā āyuṣmān mahācundo bhagavato bhāṣitam abhyanandīti.

catuścatvāriṃśatpadāny uktāni, saṃdhayaḥ pañca deśitāḥ;
saṃlekho nāma sūtrāntaḥ, gambhīraḥ sāgaropama iti.

saṃlekhasūtraṃ niṣṭhitam aṣṭamam.

mn7 
mn 
 mn9
Search
buddhism/mn/mn8.txt · Last modified: 2026/03/04 06:08