You are here: Home » buddhism » ma » ma30
ma29 
 ma31

MĀ 30 hastipadopamasūtram

[Translated originally from the Sanskrit Sarvāstivāda Madhyamāgama to Classical Chinese by a team led by Sarvāstivāda scholar Gautama Saṃghadeva of Kāśmīra in 398CE.
Translated from the Chinese Taisho Tripiṭaka back to Sanskrit by Ramakrishnan Suryanarayanan in 2024-26.]

madhyamāgame śāriputrasaṃyuktavarge hastipadopamasūtraṃ daśamam.

evaṃ mayā śrutam. ekasminsamaye bhagavāñchrāvastyāṃ viharati sma jetavane'nāthapiṇḍadasyārāme.

tasminsamaye āyuṣmāñchāriputro bhikṣūnāmantrayata—āyuṣmanto ye kecidameyāḥ kuśaladharmāḥ, sarve te caturṣvāryasatyeṣu saṅgṛhītāḥ, caturṣvāryasatyeṣu samavasaraṇaṃ gacchanti, yaduta caturāryasatyaṃ sarvadharmāṇāmagryamākhyāyate. tatkasya hetoḥ? sarvakuśaladharmasaṅgrāhakatvāt.

āyuṣmanto tadyathā yāni kānijjaṅgamānāṃ prāṇināṃ padāni, sarvāṇi tāni hastipade samavasaraṇaṃ gacchanti, hastipadaṃ teṣāmagryamākhyāyate. tatkasya hetoḥ? mahattvāt.

evamevāyuṣmanto ye kecidameyāḥ kuśaladharmāḥ, sarve te caturṣvāryasatyeṣu saṅgṛhītāḥ, caturṣvāryasatyeṣu samavasaraṇaṃ gacchanti, yaduta caturāryasatyaṃ sarvadharmāṇāmagryamākhyāyate.

katamāni catvāri? yaduta duḥkhamāryasatyam, duḥkhasamudayo duḥkhanirodho duḥkhanirodhagāminī pratipadāryasatyam.

katamaccāyuṣmanto duḥkhamāryasatyam? yaduta jātirapi duḥkhaṃ jarāpi duḥkhaṃ vyādhirapi duḥkhaṃ maraṇamapi duḥkham, apriyasamprayogo'pi duḥkhaṃ priyaviprayogo'pi duḥkhaṃ yadapīcchanna labhate tadapi duḥkham, saṅkṣepeṇa pañcopādānaskandhā duḥkham.

katame cāyuṣmantaḥ pañcopādānaskandhāḥ? yaduta rūpopādānaskandho vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānopādānaskandhāḥ.

katamaścāyuṣmanto rūpopādānaskandhaḥ? yatkiñcidrūpaṃ tatsarvaṃ catvāri mahābhūtāni catvāri ca mahābhūtānyupādāya.

katamāni cāyuṣmantaścatvāri mahābhūtāni? yaduta pṛthivīdhāturabdhātustejodhāturvāyudhātuḥ.

katamaścāyuṣmantaḥ pṛthivīdhātuḥ? āyuṣmanto dvividhaḥ pṛthivīdhātuḥ, astyādhyātmikaḥ pṛthivīdhāturasti bāhyaḥ pṛthivīdhātuḥ.

katamaścāyuṣmanto'dhyātmikaḥ pṛthivīdhātuḥ? yatpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ kaṭhinaṃ kharaṃ kharatvamadhyātmamupāttam. tatkatamat? yaduta keśā romāṇi nakhā dantāḥ sthūlasūkṣmatvaṅmāṃsasnāyvasthihṛdayavṛkkayakṛtklomaplīhāntrāntrakuṇapurīṣāṇi, yadvā punaranyadapi kiñcitpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ kaṭhinaṃ kharaṃ kharatvamadhyātmamupāttam. āyuṣmanto'yamucyate'dhyātmikaḥ pṛthivīdhātuḥ.

āyuṣmanto yo bāhyaḥ pṛthivīdhāturmahāñchuciścāpratikūlaśca. āyuṣmanto bhavati sa samayo yadapsaṃvartanī bhavati, tasminsamaye bāhyaḥ pṛthivīdhāturantardhīyate.

āyuṣmanto yatra nāmāyaṃ bāhyaḥ pṛthivīdhāturevaṃ mahānevaṃ śucirevamapratikūlaḥ sannanityadharmā kṣayadharmā vyayadharmā vipariṇāmadharmā, kaḥ punarvādo'syācirasthitikasya tṛṣṇayopāttasya kāyasya. tatrāśrutavānbālapṛthagjana evaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti. śrutavāṃstvāryaśrāvako naivaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti.

sa kathaṃ samanupaśyati? cedenaṃ pare'krośanti tāḍayanti roṣayanti paribhāṣanti, sa evaṃ samanupaśyati—yanme duḥkhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? duḥkhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

sa paścātkāle yadyanye mṛduvācā ślakṣṇavācā saṃlapeyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—yanme sukhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? sukhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

paścātkāle yadi bālā madhyamā vṛddhā vāniṣṭamācareyuḥ, pāṇinā vā prahareyurloṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā prahareyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto rūpī audārikaścāturmahābhautiko mātāpitṛsambhava odanakulmāṣopacito nityavastrācchādita īryāpathotsādanaparimardanasnānamārjanasahiṣṇurbhedanadharmā kṣayadharmā vikiraṇadharmā ca, yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti. tato hetorsa ārabdhavīryo viharatyasrastamānasa upasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgraḥ. sa evaṃ samanupaśyati—ahamārabdhavīryo viharāmyasrastamānaso'hamupasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgro'smi. mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti, kevalaṃ tu mayātra prayatnena bhagavacchāsanamārādhayitavyamiti.

āyuṣmanto bhagavatāpyaivamuktam—saceccorā āgantārastīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyuḥ, tatra yadi cittaṃ vipariṇametpāpikāṃ vā vācaṃ niścārayet, evaṃ sati yūyaṃ parihīyethāḥ. yuṣmābhirevaṃ śikṣitavyam—yadyapi corāstīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyustathāpyasmākaṃ cittaṃ na vipariṇaṃsyati na ca pāpikāṃ vācaṃ niścārayiṣyāmaḥ, taṃ ca chettāramanukampāmupādāya maitrīsahagatena cetasaikāṃ diśamadhimucya vihariṣyāmaḥ, tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm. iti tiryagūrdhvamadhaḥ samantaṃ sarvato maitrīsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya vihariṣyāma iti.

āyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. āyuṣmanto tadyathā navavadhūḥ śvaśrūṃ vā śvaśuraṃ vā svāminaṃ vā dṛṣṭvā hrīmatyapatrāpiṇī copavignā ca bhavati, evamevāyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. sa tayā hriyāpatrāpyenodvegena ca kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ tiṣṭhati, yadetacchāntaṃ praṇītaṃ yaduta sarvopadhipratiniḥsargastṛṣṇākṣayo virāgo nirodhaśca. āyuṣmanta idamucyate bhikṣoḥ samagrā śikṣeti.

katamaścāyuṣmanto'bdhātuḥ? āyuṣmanto dvividho'bdhātuḥ, astyādhyātmiko'bdhāturasti bāhyo'bdhātuḥ. katamaścāyuṣmanto'dhyātmiko'bdhātuḥ? yatpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītamāpyamāpyatvaṃ snigdhaṃ snigdhatvamadhyātmamupāttam. tatkatamat? yaduta mastuluṅgaṃ mastuluṅgamūlamaśru svedaḥ siṅghāṇakaṃ kheṭaṃ pūyaṃ śoṇitaṃ vasā majjā sṛkvā pittaṃ mūtram, yadvā punaranyadapi kiñcitpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītamāpyamāpyatvaṃ snigdhaṃ snigdhatvamadhyātmamupāttam. āyuṣmanto'yamucyate'dhyātmiko'bdhātuḥ.

āyuṣmanto yo bāhyo'bdhāturmahāñchuciścāpratikūlaśca. āyuṣmanto bhavati sa samayo yattejaḥsaṃvartanī bhavati, tasminsamaye bāhyo'bdhāturantardhīyate.

āyuṣmanto yatra nāmāyaṃ bāhyo'bdhāturevaṃ mahānevaṃ śucirevamapratikūlaḥ sannanityadharmā kṣayadharmā vyayadharmā vipariṇāmadharmā, kaḥ punarvādo'syācirasthitikasya tṛṣṇayopāttasya kāyasya. tatrāśrutavānbālapṛthagjana evaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti. śrutavāṃstvāryaśrāvako naivaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti.

sa kathaṃ samanupaśyati? cedenaṃ pare'krośanti tāḍayanti roṣayanti paribhāṣanti, sa evaṃ samanupaśyati—yanme duḥkhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? duḥkhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

sa paścātkāle yadyanye mṛduvācā ślakṣṇavācā saṃlapeyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—yanme sukhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? sukhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

paścātkāle yadi bālā madhyamā vṛddhā vāniṣṭamācareyuḥ, pāṇinā vā prahareyurloṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā prahareyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto rūpī audārikaścāturmahābhautiko mātāpitṛsambhava odanakulmāṣopacito nityavastrācchādita īryāpathotsādanaparimardanasnānamārjanasahiṣṇurbhedanadharmā kṣayadharmā vikiraṇadharmā ca, yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti. tato hetorsa ārabdhavīryo viharatyasrastamānasa upasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgraḥ. sa evaṃ samanupaśyati—ahamārabdhavīryo viharāmyasrastamānaso'hamupasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgro'smi. mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti, kevalaṃ tu mayātra prayatnena bhagavacchāsanamārādhayitavyamiti.

āyuṣmanto bhagavatāpyaivamuktam—saceccorā āgantārastīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyuḥ, tatra yadi cittaṃ vipariṇametpāpikāṃ vā vācaṃ niścārayet, evaṃ sati yūyaṃ parihīyethāḥ. yuṣmābhirevaṃ śikṣitavyam—yadyapi corāstīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyustathāpyasmākaṃ cittaṃ na vipariṇaṃsyati na ca pāpikāṃ vācaṃ niścārayiṣyāmaḥ, taṃ ca chettāramanukampāmupādāya maitrīsahagatena cetasaikāṃ diśamadhimucya vihariṣyāmaḥ, tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm. iti tiryagūrdhvamadhaḥ samantaṃ sarvato maitrīsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya vihariṣyāma iti.

āyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. āyuṣmanto tadyathā navavadhūḥ śvaśrūṃ vā śvaśuraṃ vā svāminaṃ vā dṛṣṭvā hrīmatyapatrāpiṇī copavignā ca bhavati, evamevāyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. sa tayā hriyāpatrāpyenodvegena ca kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ tiṣṭhati, yadetacchāntaṃ praṇītaṃ yaduta sarvopadhipratiniḥsargastṛṣṇākṣayo virāgo nirodhaśca. āyuṣmanta idamucyate bhikṣoḥ samagrā śikṣeti.

katamaścāyuṣmantastejodhātuḥ? āyuṣmanto dvividhastejodhātuḥ, astyādhyātmikastejodhāturasti bāhyastejodhātuḥ. katamaścāyuṣmanto'dhyātmikastejodhātuḥ? yatpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ tejastejatvamuṣṇamuṣṇatvamadhyātmamupāttam. tatkatamat? yena santapyate yena tapyate yena paridahyate yena jīryate yena cāśitapītakhāditāsvāditaṃ samyakpariṇāmaṃ gacchati, yadvā punaranyadapi kiñcitpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ tejastejatvamuṣṇamuṣṇatvamadhyātmamupāttam. āyuṣmanto'yamucyate'dhyātmikastejodhātuḥ.

āyuṣmanto yo bāhyastejodhāturmahāñchuciścāpratikūlaśca. āyuṣmanto bhavati sa samayo yadbāhyastejodhāturutpadyate, utpadyamānaśca grāmaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā aṭavīṃ vā kāntāraṃ vā dahati. sa tāndagdhvā mārgaṃ vā udakaṃ vāgamya nirupādāno nirvāti. āyuṣmanto tasminbāhye tejodhātau nirghāte manuṣyā agniṃ mṛgayante, te'raṇyā vā veṇuparvaṇā vā sūryakāntamaṇinā vā agniṃ mṛgayante.

āyuṣmanto yatra nāmāyaṃ bāhyastejodhāturevaṃ mahānevaṃ śucirevamapratikūlaḥ sannanityadharmā kṣayadharmā vyayadharmā vipariṇāmadharmā, kaḥ punarvādo'syācirasthitikasya tṛṣṇayopāttasya kāyasya. tatrāśrutavānbālapṛthagjana evaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti. śrutavāṃstvāryaśrāvako naivaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti.

sa kathaṃ samanupaśyati? cedenaṃ pare'krośanti tāḍayanti roṣayanti paribhāṣanti, sa evaṃ samanupaśyati—yanme duḥkhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? duḥkhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

sa paścātkāle yadyanye mṛduvācā ślakṣṇavācā saṃlapeyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—yanme sukhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? sukhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

paścātkāle yadi bālā madhyamā vṛddhā vāniṣṭamācareyuḥ, pāṇinā vā prahareyurloṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā prahareyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto rūpī audārikaścāturmahābhautiko mātāpitṛsambhava odanakulmāṣopacito nityavastrācchādita īryāpathotsādanaparimardanasnānamārjanasahiṣṇurbhedanadharmā kṣayadharmā vikiraṇadharmā ca, yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti. tato hetorsa ārabdhavīryo viharatyasrastamānasa upasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgraḥ. sa evaṃ samanupaśyati—ahamārabdhavīryo viharāmyasrastamānaso'hamupasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgro'smi. mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti, kevalaṃ tu mayātra prayatnena bhagavacchāsanamārādhayitavyamiti.

āyuṣmanto bhagavatāpyaivamuktam—saceccorā āgantārastīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyuḥ, tatra yadi cittaṃ vipariṇametpāpikāṃ vā vācaṃ niścārayet, evaṃ sati yūyaṃ parihīyethāḥ. yuṣmābhirevaṃ śikṣitavyam—yadyapi corāstīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyustathāpyasmākaṃ cittaṃ na vipariṇaṃsyati na ca pāpikāṃ vācaṃ niścārayiṣyāmaḥ, taṃ ca chettāramanukampāmupādāya maitrīsahagatena cetasaikāṃ diśamadhimucya vihariṣyāmaḥ, tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm. iti tiryagūrdhvamadhaḥ samantaṃ sarvato maitrīsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya vihariṣyāma iti.

āyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. āyuṣmanto tadyathā navavadhūḥ śvaśrūṃ vā śvaśuraṃ vā svāminaṃ vā dṛṣṭvā hrīmatyapatrāpiṇī copavignā ca bhavati, evamevāyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. sa tayā hriyāpatrāpyenodvegena ca kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ tiṣṭhati, yadetacchāntaṃ praṇītaṃ yaduta sarvopadhipratiniḥsargastṛṣṇākṣayo virāgo nirodhaśca. āyuṣmanta idamucyate bhikṣoḥ samagrā śikṣeti.

katamaścāyuṣmanto vāyudhātuḥ? āyuṣmanto dvividho vāyudhātuḥ, astyādhyātmiko vāyudhāturasti bāhyo vāyudhātuḥ. katamaścāyuṣmanto'dhyātmiko vāyudhātuḥ? yatpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ vāyurvāyutvamīraṇamīraṇatvamadhyātmamupāttam. tatkatamat? yaduta ūrdhvaṅgamā vāyavo'dhogamā vāyavaḥ kukṣiśayā vāyavaḥ koṣṭhaśayā vāyava ākuñcanaprasāraṇā vāyavaḥ śastrakā vāyavaḥ kṣurakā vāyavo'mārgagāmino vāyavaḥ sarvāṅgapratyaṅgānusāriṇo vāyavaḥ praśvāso niśvāsastathānyadapi yatkiñcitpratyātmaṃ kāye'dhyātmaṃ saṅgṛhītaṃ vāyurvāyutvamīraṇamīraṇatvamadhyātmamupāttam. āyuṣmanto'yamucyate'dhyātmiko vāyudhātuḥ.

āyuṣmanto yo bāhyo vāyudhāturmahāñchuciścāpratikūlaśca. āyuṣmanto bhavati sa samayo yadbāhyo vāyudhāturutpadyate, utpadyamānaśca gṛhānapyucchinatti vṛkṣānapyunmūlayati, parvatānapi parvatakūṭānapyavadārayati. sa taṃ tathā vidhvaṃsya śāmyati, na ca tuṣamapi cālayati. āyuṣmanto bāhye vāyudhātau śānte manuṣyā vāyuṃ mṛgayante, te vyajanena vā tālapatreṇa vā vastreṇa vā vāyuṃ mṛgayante.

āyuṣmanto yatra nāmāyaṃ bāhyo vāyudhāturevaṃ mahānevaṃ śucirevamapratikūlaḥ sannanityadharmā kṣayadharmā vyayadharmā vipariṇāmadharmā, kaḥ punarvādo'syācirasthitikasya tṛṣṇayopāttasya kāyasya. tatrāśrutavānbālapṛthagjana evaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti. śrutavāṃstvāryaśrāvako naivaṃ samanupaśyatyetanmama eṣo'hamasmy eṣo me ātmeti.

sa kathaṃ samanupaśyati? cedenaṃ pare'krośanti tāḍayanti roṣayanti paribhāṣanti, sa evaṃ samanupaśyati—yanme duḥkhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? duḥkhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

sa paścātkāle yadyanye mṛduvācā ślakṣṇavācā saṃlapeyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—yanme sukhamutpannaṃ tatpratītyasamutpannaṃ nāpratītyeti. kiṃ pratītya? sukhasparśaṃ pratītyeti. sa taṃ sparśamanityato'nupaśyati, vedanāṃ saṃjñāṃ saṃskārānvijñānamanityato'nupaśyati. tasya dhātvālambanaṃ cittaṃ saṃtiṣṭhate sūpaviśatyekāgraṃ bhavati samādhīyate na vicalati.

paścātkāle yadi bālā madhyamā vṛddhā vāniṣṭamācareyuḥ, pāṇinā vā prahareyurloṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā prahareyuḥ, sa evaṃ samanupaśyati—mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto rūpī audārikaścāturmahābhautiko mātāpitṛsambhava odanakulmāṣopacito nityavastrācchādita īryāpathotsādanaparimardanasnānamārjanasahiṣṇurbhedanadharmā kṣayadharmā vikiraṇadharmā ca, yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti. tato hetorsa ārabdhavīryo viharatyasrastamānasa upasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgraḥ. sa evaṃ samanupaśyati—ahamārabdhavīryo viharāmyasrastamānaso'hamupasthitasmṛtirasaṃpramuṣito'sammūḍhaḥ samāhitacitta ekāgro'smi. mayāyamīdṛśaḥ kāya upātto yasyonidānaṃ pāṇiprahārā api krāmanti loṣṭaprahārā api daṇḍaprahārā api śastraprahārā api krāmanti, kevalaṃ tu mayātra prayatnena bhagavacchāsanamārādhayitavyamiti.

āyuṣmanto bhagavatāpyaivamuktam—saceccorā āgantārastīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyuḥ, tatra yadi cittaṃ vipariṇametpāpikāṃ vā vācaṃ niścārayet, evaṃ sati yūyaṃ parihīyethāḥ. yuṣmābhirevaṃ śikṣitavyam—yadyapi corāstīkṣṇena śastreṇa vā kakacena vāṅgamaṅgāni chindyuravakarteyustathāpyasmākaṃ cittaṃ na vipariṇaṃsyati na ca pāpikāṃ vācaṃ niścārayiṣyāmaḥ, taṃ ca chettāramanukampāmupādāya maitrīsahagatena cetasaikāṃ diśamadhimucya vihariṣyāmaḥ, tathā dvitīyāṃ tathā tṛtīyāṃ tathā caturthīm. iti tiryagūrdhvamadhaḥ samantaṃ sarvato maitrīsahagatena cetasāvaireṇāsapatnenāvyāpādenāraṇena vipulena mahadgatenāpramāṇena subhāvitenāśeṣaṃ lokaṃ spharitvādhimucya vihariṣyāma iti.

āyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. āyuṣmanto tadyathā navavadhūḥ śvaśrūṃ vā śvaśuraṃ vā svāminaṃ vā dṛṣṭvā hrīmatyapatrāpiṇī copavignā ca bhavati, evamevāyuṣmanto jñātavyaṃ sa cedbhikṣurbuddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhet, tenāyuṣmatā bhikṣuṇā hrīmatāpatrāpiṇā copavignena bhavitavyam—alābho me na me lābho'puṇyaṃ me na me puṇyaṃ yo'haṃ buddhaṃ dharmaṃ saṅghaṃ cārabhya kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ na tiṣṭhāmīti. sa tayā hriyāpatrāpyenodvegena ca kuśalasaṃhitāyāmupekṣāyāṃ tiṣṭhati, yadetacchāntaṃ praṇītaṃ yaduta sarvopadhipratiniḥsargastṛṣṇākṣayo virāgo nirodhaśca. āyuṣmanta idamucyate bhikṣoḥ samagrā śikṣeti.

āyuṣmanto tadyathā dārūṇi ca pratītya mṛttikāṃ ca pratītyodakaṃ ca pratītya tṛṇaṃ ca pratītyākāśaṃ parivārya gṛhamityevaṃ saṅkhyāṃ gacchati. evamevāyuṣmantaḥ, snāyvasthīni ca pratītya tvakcarma ca pratītya māṃsaśoṇitaṃ ca pratītyākāśaṃ parivārya kāya ityevaṃ saṅkhyāṃ gacchati.

āyuṣmanto yadyadhyātmikaṃ cakṣurāyatanamupahataṃ bhavati, bāhyāni ca rūpāṇi nābhāsamāgacchanti, tajjaśca samanvāhāro na bhavati, na tāvaccakṣurvijñānasyotpādo bhavati. āyuṣmanto yadi tvadhyātmikaṃ cakṣurāyatanamanupahataṃ bhavati, bāhyāni ca rūpāṇyābhāsamāgacchanti, tajjaśca samanvāhāro bhavati, evaṃ cakṣurvijñānasyotpādo bhavati. āyuṣmanto yattatrādhyātmikaṃ cakṣurāyatanaṃ bāhyāni ca rūpāṇi cakṣurvijñānaṃ ca, yattatra rūpaṃ tadrūpopādānaskandhasamāpannam. yā tatra vedanā sā vedanopādānaskandhasamāpannā. yā tatra saṃjñā sā saṃjñopādānaskandhasamāpannā. yā tatra cetanā sā saṃskāropādānaskandhasamāpannā. yattatra vijñānaṃ tadvijñānopādānaskandhasamāpannam. iti pañcānāmupādānaskandhānāṃ samavāyo bhavati. āyuṣmanto bhagavatā caivamuktam—yaḥ pratītyasamutpādaṃ paśyati sa dharmaṃ paśyati, yo dharmaṃ paśyati sa pratītyasamutpādaṃ paśyatīti. tatkasya hetoḥ? āyuṣmanto bhagavatā hi pratītyasamutpannā ime pañcopādānaskandhā ākhyātāḥ, yaduta rūpopādānaskandho vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānopādānaskandhāḥ.

āyuṣmanto yadyadhyātmikaṃ śrotraghrāṇajihvākāyamanāyatanamupahataṃ bhavati, bāhyā dharmā nābhāsamāgacchanti, tajjaśca samanvāhāro na bhavati, na tāvanmanovijñānasyotpādo bhavati. āyuṣmanto yadi tvadhyātmikaṃ manāyatanamanupahataṃ bhavati, bāhyā dharmā ābhāsamāgacchanti, tajjaśca samanvāhāro bhavati, evaṃ manovijñānasyotpādo bhavati. āyuṣmanto yattatrādhyātmikaṃ manāyatanaṃ bāhyā dharmā manovijñānaṃ ca, yattatra rūpaṃ tadrūpopādānaskandhasamāpannam. yā tatra vedanā sā vedanopādānaskandhasamāpannā. yā tatra saṃjñā sā saṃjñopādānaskandhasamāpannā. yā tatra cetanā sā saṃskāropādānaskandhasamāpannā. yattatra vijñānaṃ tadvijñānopādānaskandhasamāpannam. iti pañcānāmupādānaskandhānāṃ samavāyo bhavati. āyuṣmanto bhagavatā caivamuktam—yaḥ pratītyasamutpādaṃ paśyati sa dharmaṃ paśyati, yo dharmaṃ paśyati sa pratītyasamutpādaṃ paśyatīti. tatkasya hetoḥ? āyuṣmanto bhagavatā hi pratītyasamutpannā ime pañcopādānaskandhā ākhyātāḥ, yaduta rūpopādānaskandho vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānopādānaskandhāḥ.

so'tītānāgatapratyutpanneṣu pañcasvupādānaskandheṣu nirvidyate, nirviṇṇo virajyate, virakto vimucyate, vimukte vimuktamiti jñānadarśanaṃ bhavati—kṣīṇā jātiruṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparamasmādbhavaparyāyamiti yathābhūtaṃ prajānāti. āyuṣmanta idamucyate bhikṣoḥ samagrā śikṣeti.

idamavocadāyuṣmāñchāriputraḥ. āttamanasaste bhikṣava āyuṣmataḥ śāriputrasya bhāṣitamabhyanandan.

hastipadopamasūtraṃ daśamaṃ samāptam.

ma29 
ma 
 ma31
Search
buddhism/ma/ma30.txt · Last modified: 2026/07/25 05:16